SECINĀJUMI
„Ja atsaucam atmiņā sporta stundas pirms 20 gadiem, vai toreiz kāds skolēns uzdrošinājās kavēt stundas, vai toreiz kādam bija 5 reizes jāatgādina par skolas sacensībām? Ne, skolēni paši ar prieku apmeklēja sporta stundas, lielākā daļa apmeklēja ārpusstundas nodarbības, visi ar aizrautību piedalījās gan skolas, citās sacensībās, arī vispārējie fiziskās veselības rādītāji bija daudz augstāki kā šodien. Tagad mēs ik uz soļa dzirdam, ka skolēniem pietrūkst motivācijas piedalīties sporta stundās. Vai skolotājam par katru skolēna veikto vingrinājumu jāpasniedz šokolādes konfekte, jāsola augstas atzīmes? Vai veselība nav pietiekoša motivācija?” (18)
Iepazīstoties un analizējot literatūru par diplomdarba tēmu, tika izdarīti sekojoši secinājumi:
1. Datoru ienākšana skolēnu ikdienā, kaitīgo ieradumu (smēķēšanas, alkohola, narkotiku lietošanas) izplatība arvien jaunāku bērnu vidū, savu tiesību apzināšanās un pienākumu aizmiršana ir lielā mērā mainījusi skolēnu interesi par mācību procesu sportā – ievērojami, samazinājusi to.
2. Bērna pirmsskolas vecumposmā ģimene ir pats svarīgākais un galvenais pozitīvas attieksmes veicinātājs un intereses par sportu radītājs, no kā arī būs atkarīga viņa turpmākā dzīve, bērna nostāja pret apkārt notiekošo un šajā gadījumā arī pret sportu.
3. Svarīgs faktors pozitīvas attieksmes veidošanā un intereses radīšanā un noturēšanā ir skolēnu vecumposmu ievērošana pedagoga darbībā, ņemot vērā to tipiskās attīstības īpatnības, kas savukārt ļauj prognozēt audzēkņu turpmākās attīstības perspektīvas. Pretējā gadījumā, var tikt radīts traumatisms un problēmas fiziskajā sagatavotībā, līdz ar ko arī mazinās pozitīvā attieksme un interese par sportu vispār.
Diplomdarba pedagoģiskajā pētījumā iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka faktori, kas nosaka skolēnu interesi par sportu un pozitīvas attieksmes veidošanos pret sporta stundām skolā ir:
1. Pašvaldību un valsts papildus finansējuma piešķiršana skolām kvalitatīvu, higiēnas prasībām atbilstošu sporta bāžu izveidei un jauna inventāra iegādei, kas atbilst skolēnu vēlmēm un sporta programmas realizācijai.
2. Skolotāja personība – estētiskais aspekts (sporta skolotājam piemērots apģērbs, kopta āriene) objektivitāte, stingrība, optimisms un humora izjūta, kompetence sporta jomā, spēja pašam demonstrēt izpildāmo uzdevumu.
3. Skolēnu apziņa par to, ka veselība un pilnvērtīga fiziskā attīstība ir vienas no lielākajām pasaules vērtībām, līdz ar ko arī viņos veidojas pozitīva attieksme pret sporta stundām un interese par sportu skolā un ārpus tās.
4. Sporta stundas saturs, tajā iekļaujot iespējas skolēniem apmeklēt un novērot sacensības un sporta spēles klātienē, vai arī atpazīstama sportista piedalīšanās sporta stundā.
5. Sporta stundu skaita palielināšana sākumskolas un pamatskolas posmā, ņemot vērā tieši šī vecuma skolēnu vēlmi un ieinteresētību aizrautīgi piedalīties fiziskajās aktivitātēs.
Diplomdarbā izvirzītā hipotēze ir guvusi apstiprinājumu – ja sporta stundās tiek izmantots kvalitatīvs un jauns inventārs, stundas notiek labās sporta bāzēs, skolotājs ir kompetents sportā, saprotošs, objektīvs savos vērtējumos, ar humora izjūtu, kā arī stundas saturs ir vispusīgs, tas veido skolēnos pozitīvu attieksmi un rada interesi par sporta stundām un sportu nākotnē.
…
