Secinājumi
Rotaļa ir ļoti svarīga bērna ikdienas sastāvdaļa. Tā palīdz izjust, pārdzīvot un atcerēties vēroto, dzirdēto, un radoši to attēlot savās rotaļās, pašiem izpildīt kādu lomu – vecāku, skolotāja, pasaku varoņa vai kāda cita aktuāla tēla, cilvēka. Rotaļa ir labākais veids kā ieinteresēt bērnu apgūt jaunas zināšanas un pieredzi.Ar rotaļas palīdzību bērns mācās izzināt dabu, vēl neiepazītās lietas un norises dabā. N. Mihaiļenko un N. Korotkova min ka rotaļa ir kā neatkarīga darbība, kurā viņš var realizēt savas intereses un vēlmes, bez uzraudzības, aizliegumiem, prasībām. Bērnam rotaļa ir pašrealizēšanās un pašizteikšanās līdzeklis, tas ļauj viņam iziet no ierobežotās bērna pasaules un uzbūvēt pašam savu pasauli. (Н.Я.Михайленко, Н.А.Короткова, 1990, 6)
Darbā tika analizētas intereses dažādu autoru skatījumā, balstoties uz analīzi, var secināt, ka skatījums šim jēdzienam “intereses” ir atšķirīgs. Intereses tiek saistītas gan ar vajadzībām, gan uzmanībai, attieksmēm. Būtiska intereses pazīme ir emocionālā attieksme pret objektu. Intereses var veidoties gan stihiski, gan pēkšņi. Tomēr visi autori min par būtisku bērna intereses radīšanai pedagogu, kura spēkos ir radīt veiksmīgu vai neveiksmīgu interesi par notiekošo, bērns ir dabas norišu daļa, ar dabiskām vēlmēm izzināt, izpētīt sev interesējošo. Ieinteresēt darbībai, tā ir veiksmīgas darbības atslēga.
Apskatot jaunākā pirmsskoas vecuma bērnu attīstību dažādu autoru skatījumā, var secināt, ka šajā laikā bērns ir vērsts uz sevi, sāk sevi apzināties kā personu, personību. Tā kā viss notiekošais ir bijis vērsts ap viņu, tikai pamazām sāk veidoties sadarbības prasmes, kas nozīmē, ka bērns lēnām apzinās iespēju rotaļāties pārī vai grupā, sāk apzināties kopīgās un atšķirīgās intereses ar vienaudžiem, grupas biedriem. Bērnu interesē pieaugušo darbība, tādēl, patīk atdarināt. …