Ķīla kā saistību izpildes nodrošinājuma veids starptautiskajos privāttiesību darījumos

Ķīlas tiesības kā saistību izpildes nodrošinājums pazīstams jau kopš senās Romas
laikiem. Ķīlas tiesības ir attīstījušās atbilstoši laika garam un cilvēku ekonomiskajām
vajadzībām. Senatnē aizdevuma tiesiskās attiecības veidojās reti un izņēmuma kārtā, tādēļ arī
ķīlas pastāvēja vienkāršotā un, no mūsdienu tiesiskā viedokļa raugoties, pavisam atšķirīgā
formā. Senatnē tikai kreditora intereses pilnībā tika nodrošinātas, parādnieks palika gandrīz
beztiesīgā stāvoklī un atkarīgs no kreditora labās gribas. Attīstoties saimnieciskajai
apgrozībai, radās vajadzība pēc citām, attiecīgi daudz progresīvākām nodrošinājuma formām.
Ķīlas tiesības gadsimtu gaitā ir pārcietušās vairākkārtējas tiesiskās doktrīnas maiņas
un izgājušas caur dažādiem tiesību sistēmu attīstības modeļiem, un uz šodienu ir iedzīvinātas
visos Eiropas valstu civilkodeksos. Pat nekodificētajās angļu precedentu tiesībās ķīlas radikāli
neatšķiras no vispār pieņemtā Eiropas ķīlu modeļa.
Gandrīz visās tiesību sistēmās ķīlas tiesības pastāv kā neatņemama komerctiesību vai
civiltiesību sastāvdaļa. Palielinoties saimnieciskajai apritei, klasiskās ķīlas formas, kas
saistītas ar valdījuma uz ķīlas priekšmetu nodošanu kreditoram, sāk kļūt neefektīvas. Attīstīto
valstu ekonomikā kustamā manta spēlē milzīgu lomu biznesa finansēšanas nodrošināšanā.
Īpaši svarīgi tas ir mazā un vidēja biznesa sektorā, kad nelieliem uzņēmumiem nemaz
nepieder jebkāda veida nekustamie īpašumi, bet aktīvu galvenā sastāvdaļa ir krājumi un
prasījuma tiesības. Līdz ar to laika gaitā rodas jauns ķīlas veids – komercķīla, kad uzņēmuma
parāda saistību nodrošināšanai kalpo vienīgi uzņēmuma kustamā manta.
…