Daži vārdi par terminoloģiju
Zinātne, kas nodarbojas ar sakaru drošības jautājumiem (t.i. vēstījumu iešifrēšana saucas Kriptoloģija (kryptos – noslēpumi, logos - zinātne)). Tā savukārt dalās divos virzienos kriptogrāfija un kriptoanalīze.
Kriptogrāfija – zinātne par sakaru drošības metožu radīšanu, par stabilu (drošu pret uzlaušanu) šifru radīšanu. Tā nodarbojas ar matemātisku informācijas metožu pārveidošanas meklēšanu.
Kriptoanalīze – dotā nodaļa ir veltīta izpētēm par iespēju lasīt vēstījumus bez atslēgas zināšanas, t.i. tieši saistīta ar šifru uzlaušanu. Cilvēkus, kas nodarbojas ar kriptoanalīzi un šifru izpēti sauc par kriptoanalītiķiem.
Šifrs – Atgriezenisko publisko tekstu daudzumu kopums (t.i. pirmatnējais vēstījums) uz šifrētā teksta daudzumu, kas saistīti ar mērķi to aizsargāt. Konkrētu pārveidošanas veidu nosaka ar šifra atslēgas palīdzību.
Noteiksim vēl dažus jēdzienus, kuri ir jāzina, lai justos pārliecināti. Pirmkārt, iešifrēšana – šifra izmantošanas process publiskajam tekstam. Otrkārt, atšifrēšana – šifra izmantošanas pretējs process iešifrētam tekstam. Un treškārt, nošifrēšana – mēģinājums izlasīt iešifrētu tekstu bez zināmās atslēgas, t.i. šifrteksta vai šifra uzlaušana. Te vajadzētu uzsvērt atšķirību starp atšifrēšanu un nošifrēšanu. Pirmo darbību izpilda likumīgs lietotājs, kurš zina atslēgu, bet otro – kriptoanalītiķis vai spēcīgs hakeris.
Par kriptoizturību sauc šifra raksturu, kas nosaka tā izturību pret nošifrēšanu bez atslēgas (t.i. kriptoanalīzi). Ir vairāki kriptoizturības rādītāji, to starpā: visu iespējamo atslēgu daudzums un vidējais laiks, kas nepieciešams kriptoanalīzei.
Kriptogrāfiskā sistēma – šifra pārveidošanas kopiena un atslēgu kopa (t.i. algoritms + atslēgas). Pats par sevi algoritma apraksts nav kriptosistēma. Algoritmu piemēri – apraksts DES, GOST28.147-89. Ar algoritmiem papildinātās atslēgu izstrādes, tās pārvēršas kriptosistēmās. Kā teikts, šifrēšanas algoritmu apraksts jau iekļauj sevī visas nepieciešamās daļas.
Mūsdienīgām kriptogrāfiskām sistēmām informācijas aizsardzībai noformulēja sekojošas vispārpieņemtās prasības [2]:
• Šifrētais vēstījums var būt izlasīts tikai, ja ir atslēga;
• Nepieciešamo operāciju skaitam, lai noteikt šifrēšanas atslēgas izmantošanu pēc šifrētā vēstījuma fragmenta un tam atbilstošā publiskā teksta, ir jābūt ne mazāk par visu iespējamo atslēgu kopējo skaitu;
• Nepieciešamo operāciju skaitam, lai atšifrētu informāciju meklējot atslēgu atlases ceļā, ir jābūt stingrai zemākai atzīmei un iziet ārpus mūsdienīgo datoru iespēju robežām (ieskaitot iespēju izmantot tīkla izskaitļošanu);
• Šifrēšanas algoritma zināšanām nav jāietekmē aizsardzības drošību;...
…
