SECINĀJUMI
1. Teorētiskās literatūras analīzē tika iegūts priekšstats par 5-6 gadu vecu bērnu fizioloģisko un psiholoģisko attīstību. Ir skaidrs, ka bērni šajā vecumā attīsta vispusīgu kustību koordināciju, attīsta valodas prasmes un domāšanas spējas saistībā ar apkārtējo vidi, kurā atrodas. Ir atrodama pierādīta pozitīva saistība starp kustību rotaļām fiziskajā un domāšanas procesu attīstībā (Raising Children, n.d.), taču nav atrodamas izveidotas kustību rotaļas, kurās būtu integrēti atsevišķu mācību jomu mērķi un uzdevumi. Dabaszinības, matemātiski loģisko spēju un lingvistisko spēju attīstību veicinošie vingrinājumi uzskatāmi par galvenajiem starpmācību jomu saiknes vingrinājumiem fiziskās attīstības rotaļnodarbībās (Kurzemniece, 1998).
2. Intervijā ar pirmsskolas sporta skolotāju un bērnu grupas audzinātāju noskaidrojām, ka pirmsskolas izglītības iestādē „X”, sporta skolotāja integrētās kustību rotaļas izmanto maz, jo tās nav pieejamas un veidot tās no pamatiem prasa gan laiku, gan zināšanas mācību jomās. Skolotājas atzīts, ka, ja šādas rotaļas būtu izveidotas, tad tās noteikti tiktu izmantotas sporta nodarbībās.
3. Tika izveidots kustību rotaļu kopums no 30 rotaļām ar integrētām matemātikas, latviešu valodas un dabaszinību mācību jomām domāšanas spēju sekmēšanai. Katrai mācību jomai tika izstrādātas 10 rotaļas. Kustību rotaļas matemātikas mācību jomā: „Stāties grupiņās pa 2, 3, 4, 5”, „Atrodi pusīti”, „Izveido formu”, „Atrodi mani”, „Bumbu pasaule”, „1 2 3 celies!”, „Cik tālu mēs aizlecām?”, „Pārcel mani”, „Ieved šeit kārtību” un „Ciparu klasītes”. Kustību rotaļas latviešu valodas mācību jomā: „Burtu metamais kauliņš”, Burtu „puzles”, „Burts pa apli”, „Meklē zilbi”, „Atrodi zilbi – saliec vārdu”, „Alfabēts”, „Ieklausies”, „Ieklausies burtu skaņās”, „Burtu veidošana” un „Virs, zem, pie, aiz, blakus, pa labi, pa kreisi”. Kustību rotaļas dabaszinību mācību jomā: „Dabas parādības”, „Šķēršļu josla”, „Atrodi mani!”, „Zeme, ūdens, gaiss”, „Visi putni lido?”, „Spēlējam divreiz!”, „Debess ķermeņi”, „Medības”, „Kamuflāža” un „Dīvainā simfonija”. Rotaļas tika veiksmīgi aprobētas 5 - 6 gadus vecu bērnu grupā pirmsskolas izglītības iestādē “X”.
4. Izveidotā kustību rotaļu kopuma lietderīguma novērtēšanai tika izveidoti kontroluzdevumi, kas noteica bērnu domāšanas spēju snieguma līmeni. Uzdevumi pielietoti pirms un pēc kustību rotaļu kopuma aprobācijas. Kontroluzdevumi pēc izveidotā un aprobētā kustību rotaļu kopuma veidoti atšķirīgi, bet līdzīgi. Pēc iegūto rezultātu novērtēšanas ir secināms, ka izveidotais un aprobētais kustību rotaļu kopums ir sekmējis bērnu domāšanas spējas. Pirms pētījuma, latviešu valodas un dabaszinību mācību jomās, vidējais rādītājs bija 1,07 un 1,2, kas norādīja, ka domāšanas spējas ir viduvējas, bet pēc pētījuma vidējais rādītājs šajās jomās bija jau attiecīgi 1,5 un 1,7 no 2 maksimāli iespējamajiem punktiem, kas norāda, ka domāšanas spējas šajās mācību jomās ir pieaugušas. Matemātikas mācību jomā un apvienotajā uzdevumā pētījuma sākumā vidējie rādītāji bija attiecīgi 1,47 un 1,67 no 3 maksimālajiem punktiem, bet pētījuma noslēgumā rezultāti bija attiecīgi 2,07 un 2,27, kas arī apstiprina domāšanas spēju pilnveidi pētījuma gaitā. Arī apvienotajā uzdevumā kopējais sniegums uzlabojies par 9 punktiem, kas ir 20% pieaugums no sākuma kopējiem rezultātiem. Visās mācību jomās, aprēķinātā p vērtība, ir mazāka par 0,05, kas liecina, ka rezultāti ir ticami un nejaušība datu iegūšanas procesā ir mazāka par 5%.
…
