Latvijā selekcionēto kailgraudu auzu kvalitātes izvērtējums

Pēdējā laikā ievērojami pieaug auzu graudu produktu patēriņš cilvēku uzturā. Pārtikas produktu ražošanai kailgraudu auzas Latvijā ir jauna, mazpazīstama kultūra. Ārzemēs šos graudus izmanto galvenokārt lopbarībai, bet tikpat labi tos var izmantot maizes cepšanā vai citu produktu gatavošanā. Kailgraudu auzas ir ar zemu kopējo šķiedrvielu, bet augstu β - glikāna saturu. Tām ir sabalansēts neaizvietojamo aminoskābju sastāvs un nepiesātināto taukskābju īpatsvars. Darba mērķis ir izvērtēt Latvijā selekcionētu kailgraudu auzu ķīmisko sastāvu un salīdzināt to ar plēkšņu auzu ķīmisko sastāvu, nosakot, olbaltumvielu, aminoskābju, tauku, taukskābju, E vitamīna, β-glikāna, kokšķiedru un pelnvielu saturs.
Darbā tika izvērtēti 7 kailgraudu auzu hibrīdi, kas iegūti no Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, kontrolei izmantotas plēkšņu auzas no AS „Rīgas dzirnavnieks”.
Pētījumu rezultāti parādīja, ka kailgraudu auzu ķīmiskais sastāvs būtiski atšķiras no plēkšņu auzām un ir atkarīgs no šķirnes.
Pēc integrētās novērtējuma metodes par piemērotākajiem kailgraudu auzu hibrīdiem uzturvērtības paaugstināšanai pārtikas produktos tika atzīti P4707 un 30634.
Kailgraudu auzu hibrīdam P-4707 ir vislielākais E vitamīna un β-glikānu saturs, kas ir attiecīgi par 46% un 2% lielāks, salīdzinot ar plēkšņu auzām. Abiem hibrīdiem ir sabalansēts taukskābju un aminoskābju saturs. Īpaši jāizceļ hibrīds 30634, kas ir nozīmīgs neaizstājamo aminoskābju – lizīna, leicīna, izoleicīna un treonīna avots, bet hibrīds P4707 izceļas ar lielo valīna (0,474%) un fenilalanīna (0,621%) saturu. Kailgraudu auzu hibrīdam 30634 tauku un pelnvielu saturs ir attiecīgi par 19% un 28% lielāks, salīdzinot ar plēkšņu auzām. …