IEVADS
Mūsdienu sabiedrības apziņā apdrošināšana ir nostiprinājusies kā vienkāršākais un efektīvākais zaudējumu novēršanas veids, kas par noteiktu samaksu sniedz drošības sajūtu un zināmu pārliecību par nākotni. Modernajā pasaulē, kurā ik uz soļa cilvēks sastopas ar dažāda veida riskiem, kuri var apdraudēt tā intereses un saimniecisko darbību, apdrošināšana ir populārākais un pieejamākais riska vadīšanas veids, kas ļauj izvairīties no zaudējumiem neparedzētu nelabvēlīgu apstākļu iestāšanās rezultātā. Tā kā cilvēku dzīvē un saimnieciskajā darbībā vienmēr pastāvēs mantiskās vērtības un intereses, kā arī riski, kuri apdraudēs šīs intereses, apdrošināšana allaž būs viens no to aizsardzības veidiem.
Attīstīto valstu tautsaimniecībā jau vairākus gadsimtus apdrošināšanas nozare ieņem nozīmīgu vietu un sastāda pat līdz 18% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Latvijā tā atrodas attīstības stadijā un iekšzemes kopproduktā veido tikai divus procentus. Savas attīstības gaitā Latvijas apdrošināšanas tirgus ir attīstījies nevienmērīgi, piedzīvojot vairākus kritumus un salīdzinoši nelielas izaugsmes periodus, un tikai 2004. gadā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā aizsākās tā straujāka attīstība, kas turpinājās līdz 2008. gadam, kad ekonomiskās krīzes iespaidā Latvijas apdrošināšanas tirgū sākās recesijas periods. Iestāšanās Eiropas Savienībā deva stimulu valsts ekonomikas izaugsmei, kas pozitīvi ietekmēja apdrošināšanas nozari un veicināja tās dinamisku izaugsmi. Šajā laikā ievērojami pieauga parakstīto prēmiju un izmaksāto atlīdzību apmēri, tirgus dalībnieku skaits u.c. apdrošināšanas attīstību raksturojošie rādītāji, tomēr globālā finanšu krīze, kura Latvijas ekonomiku sasniedza 2008. gada rudenī, tajā pašā gadā lika samazināties dzīvības apdrošināšanas segmentā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmēriem, lai gan kopumā apdrošināšanas tirgū vēl bija novērojami pieauguma tempi. Savukārt 2009. gadā aizsākās strauja lejupslīde, ko izraisīja hipotekārās kreditēšanas apstāšanās, kas ietekmēja īpašuma apdrošināšanas apjomus, pārdošanas apjomu kritums auto tirgū un auto līzinga darījumu samazināšanās, kas izraisīja samazinājumu obligātajā transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un sauszemes transportlīdzekļu KASKO apdrošināšanā – apdrošināšanas veidos, kuri veidoja lielāko daļu no nedzīvības apdrošināšanas tirgus, iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, kā arī citas ekonomiskās krīzes sekas.
Neskatoties uz Latvijas apdrošināšanas tirgus straujo izaugsmi 2004.g. - 2007.g., tā attīstības līmenis un raksturojošie rādītāji, tādi kā īpatsvars iekšzemes kopproduktā un prēmijas lielums uz vienu iedzīvotāju, joprojām būtiski atpalika no pasaules, Eiropas un pat Baltijas reģiona vidējiem rādītājiem. Turklāt Latvijas īpatsvars pasaules un Eiropas apdrošināšanas tirgū bija niecīgs, lai gan Baltijas apdrošināšanā tas veidoja vairāk kā trīsdesmit procentus.
Laikposmā no 2004. gada līdz 2009. gadam Latvijas apdrošināšanas tirgus piedzīvoja gan strauju augšupeju, gan kritumu, ko ietekmēja izmaiņas valsts ekonomiskajā situācijā. Līdz ar to ir svarīgi izpētīt apdrošināšanas tirgus attīstības dinamiku un tendences, kā arī novērtēt kopējo situāciju apdrošināšanas tirgū un salīdzināt to ar pasaules, Eiropas un Baltijas apdrošināšanas tirgus tendencēm.
Bakalaura darba objekts ir Latvijas apdrošināšanas tirgus 2004. - 2009 gadā.
Bakalaura darba priekšmets ir apdrošināšanas tirgus attīstību un izaugsmi raksturojošie rādītāji.
Bakalaura darba mērķis ir veikt daudzpusēju Latvijas apdrošināšanas tirgus izpēti un analīzi mainīgajos ekonomiskajos apstākļos, kurus no vienas puses noteica iestāšanās Eiropas Savienībā, bet no otras – ekonomiskā krīze.
Bakalaura darba uzdevumi ir:
noskaidrot apdrošināšanas attīstību un atklāt tās ekonomisko būtību;
izanalizēt Latvijas apdrošināšanas tirgus tendences ekonomiskās augšupejas periodā;
raksturot Latvijas apdrošināšanas tirgus dinamiku ekonomiskās recesijas apstākļos;
izvērtēt Latvijas apdrošināšanas attīstību pasaules, Eiropas un Baltijas apdrošināšanas tirgus kontekstā;
novērtēt pašreizējo situāciju Latvijas apdrošināšanas tirgū un izstrādāt priekšlikumus tās uzlabošanai.
Darba izstrādē tika pielietotas vairākas metodes: vēsturiskā un monogrāfiskā metode, kas tika pielietotas teorētiskā materiāla vākšanā un izpētē, abstrakti – loģiskā metode, kas ietvēra informācijas analīzi, sintēzi un abstrahēšanas paņēmiena pielietošanu, statistiskā materiāla pētījums un analīze, grafiskā metode, kuras pielietošana bija svarīga skaitliskā materiāla attēlošanā un apdrošināšanas tirgus attīstības dinamikas atspoguļošanā un raksturošanā.
Bakalaura darba pamatdaļa galvenokārt tika balstīta uz dažāda veida zinātnisko literatūru, interneta resursos pieejamo informāciju, Šveices pārapdrošināšanas sabiedrības analītiskajā žurnālā „Sigma” publicētajiem datiem, Latvijas apdrošinātāju asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes publicēto statistisko informāciju.
…
