SECINĀJUMI
1. Līdzsvars ir makroekonomikas pamatproblēmu sekmīgas risināšanas nosacījums. Nelīdzsvarotība tautsaimniecībā noved pie nopietnām kataklizmām, pie nestabilitātes. Līdzsvars starp koppieprasījumu un koppiedāvājumu nodrošina stabilu attīstību, nelīdzsvarotība – lejupslīdi un depresiju.
2. Keinsisma ideju ietekmē daudzas valdības izvirzīja pilnīgu nodarbinātību kā vienu no ekonomiskās politikas mērķiem. Pilnīgā nodarbinātība nozīmē, ka visiem darbaspējīgiem iedzīvotājiem ir valstiski nodrošināta darba vieta līdz ar algu par ierašanos darbā.
3. Pāreja uz tirgus ekonomiku salauza daudzus pagātnes priekšstatus. Pakāpeniski mainījās arī priekšstats par pilnīgo nodarbinātību. Ir tādi, kas nestrādā, darbaspēku nepiedāvā, un ir tādi, kas alkst, lai viņu darbaspēka piedāvājumiem būtu atbilstošs pieprasījums.
4. Ekonomikas attīstība Latvijā pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū. Nodarbinātības līmenis ir palielinājiem par 6,1 %, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte pieaug par 1,4 % gadā, uzlabojas iedzīvotāju dzīves līmenis, pakāpeniski samazinās bezdarba līmenis. 2006.gadā valstī bezdarba līmenis ir 6,5%.
5. Latvijas integrācija ES un veiktās reformas ir pozitīvi ietekmējušas valsts ekonomisko attīstību. IKP ir palielinājies vidēji ik gadu par 1,6 %. Ja ražošanas funkcijas struktūra saglabājas nemainīga nākotnē, tad IKP Latvijā varētu augt par aptuveni 2,6 % gadā arī tad, ja kapitāla un nodarbinātības apjoms nemainītos.
6. Latvija ir apņēmusies risināt nodarbinātības problēmas vienotas Eiropas prasību kontekstā, par galveno nodarbinātības politikas mērķi uzskatāma nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, perspektīvā sasniedzot ES noteiktos stratēģiskos rādītājus, kā arī bezdarba problēmu risināšana, balstoties uz sekmīgu ekonomisko izaugsmi.
7. Viens no nodarbinātības bremzējošiem pamatfaktoriem Latvijā ir vāji attīstīta uzņēmējdarbība īpaši mazs ir pašnodarbināto skaits. Jāmin arī zemā darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte, ko negatīvi ietekmē nepietiekama satiksmes infrastruktūra, mazattīstīts dzīvokļu tirgus un augstas īres maksas.
8. Pēc padomju iekārtas sabrukuma Latvija pārgāja uz tirgus ekonomiku, kā rezultātā būtiski mainījās politiskā, ekonomiskā un sociālā situācija. Valsts sektorā darbinieku skaits samazinājās uz pusi. Tādēļ patreiz Latvijā viena no aktuālākām problēmām ir augstais bezdarbs. Privātais sektors nespēj izveidot nepieciešamā daudzumā darba vietas, īpaši tas ir izteikts attālo lauku reģionos.
9. Pastāv būtiskas teritoriālās atšķirības starp Rīgu un lauku rajoniem. Bezdarba līmenis dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīgs – 2006.gadā visaugstākais bija Latgales reģionā 14,1%, bet zemākais Rīgas reģionā 4,2%.
10. Ir būtiski mainījusies nodarbināto struktūra nozaru dalījumā. Pieaug pakalpojumu sfērā nodarbināto procentuālā attiecība (attiecībā pret 2000.gadu pieauga būvniecībā par 3%, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni – 1 %, transports un sakari – 1%), bet samazinās lauksaimniecībā un zvejniecībā nodarbināto.
11. NVA veiktā analīze par ilgstoši neaizpildītām darba vietām liecināja, ka darba devējam ir nepieciešams darbinieks ar teicamām teorētiskām zināšanām un labām praktiskām darba iemaņām.
…
