-
Latvijas upju baseinu ūdens bilances rādītāju noteikšana
Nr. | Chapter | Page. |
Anotācija | 4 | |
Annotation | 5 | |
Ievads | 6 | |
1. | Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēmas pielietošana hidroloģijā | 7 |
2. | Ūdens aprite uz Zemes | 10 |
3. | Ūdens bilances rādītāju raksturojums pasaulē un Latvijā | 13 |
3.1. | Ūdens bilance | 13 |
3.2. | Nokrišņi | 15 |
3.3. | Iztvaikošana | 19 |
3.4. | Notece | 24 |
4. | Materiāli un metodes | 28 |
4.1. | Materiāli | 28 |
4.2. | Ūdens bilances rādītāju daudzuma noteikšana upes baseinā | 29 |
5. | Ilggadīgi vidējo ūdens bilances rādītāju raksturojums pa Latvijas upju baseiniem | 30 |
5.1. | Latvijas upes | 30 |
5.2. | Latvijas upju baseinu apgabalu raksturojums | 32 |
6. | Ūdens bilances rādītāju salīdzinošs raksturojums | 36 |
Secinājumi | 38 | |
Izmantotā literatūra | 40 | |
Pielikums | 42 | |
1.pielikums. | Upju baseinu apgabalu sadalījums Latvijas teritorijā | 42 |
2.pielikums. | Nokrišņu sadalījums Latvijas upju baseinu apgabalos | |
3.pielikums. | Iztvaikojuma sadalījums Latvijas upju baseinu apgabalos | |
4.pielikums. | Noteces sadalījums Latvijas upju baseina apgabalos | |
5.pielikums. | Daugavas baseina karte | |
6.pielikums. | Daugavas baseina ūdens bilances rādītāju kartes | |
7.pielikums. | Gaujas baseina karte | |
8.pielikums. | Gaujas baseina ūdens bilances rādītāju kartes | |
9.pielikums. | Lielupes baseina karte | |
11.pielikums. | Narvas daļbaseina karte | |
12.pielikums. | Narvas daļbaseina ūdens bilances rādītāju kartes | |
13.pielikums. | Nemunas daļbaseina karte | |
14.pielikums. | Nemunas daļbaseina ūdens bilances rādītāju kartes | |
15.pielikums. | Salacas baseina karte | |
16.pielikums. | Salacas baseina ūdens bilances rādītāju kartes | |
17.pielikums. | Veļikajas daļbaseina karte | |
18.pielikums. | Veļikajas daļbaseina ūdens bilances rādītāju kartes | |
19.pielikums. | Ventas baseina karte | |
20.pielikums. | Ventas baseina ūdens bilances rādītāju kartes | |
21.pielikums. | Baltijas jūras mazo upju apgabalu karte | |
22.pielikums. | Baltijas jūras mazo upju apgabala I ūdens bilances rādītāju kartes | |
23.pielikums. | Baltijas jūras mazo upju apgabala II ūdens bilances rādītāju kartes | |
24.pielikums. | Baltijas jūras mazo upju apgabala III ūdens bilances rādītāju kartes | |
25.pielikums. | Baltijas jūras mazo upju apgabala IV ūdens bilances rādītāju kartes | |
26.pielikums. | Rīgas līča mazo upju apgabala karte | |
27.pielikums. | Rīgas līča mazo upju apgabala I ūdens bilances rādītāju kartes | |
28.pielikums. | Rīgas līča mazo upju apgabala II ūdens bilances rādītāju kartes | |
29.pielikums. | Dokumentārā lapa |
IEVADS
Pateicoties ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām, kuras mūsdienās ir atvieglojušas darbu ar kartogrāfiskā materiāla sagatavi, līdz ar to vieglāk ir noteikt ūdens bilances rādītājus upju baseinos un apgabalos. Latvijā šīs ūdens bilances kartogrāfiskais materiāls nav pieejamas digitālā veidā LKS-92 koordinātu sistēmā, bet tas būtu nepieciešams, lai šīs kartoshēmas un iegūtos datus varētu izmantot hidroloģiskajiem pētījumiem. Izveidotās ūdens bilances digitālās datu bāzes kalpos par pamatu jaunu ūdens bilances rādītāju atjaunošanai Latvijas teritorijai.
Bakalaura darba mērķis ir noteikt Latvijas upju baseinu ūdens bilances rādītājus,
izmantojot Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēmas (ĢIS).
Bakalaura darba laikā veicamie uzdevumi:
1) Iepazīties ar pieejamo zinātnisko literatūru par ūdens bilances rādītājiem Latvijā un
pasaulē un ĢIS pielietošanas iespējas hidroloģijā.
2) Digitizēt A. Pastora un prof. A. Zīverta izveidotās kartes:
a) Ilggadīgais vidējais noteces slānis;
b) Ilggadīgais vidējais summārās iztvaikošanas slānis;
c) Ilggadīgais vidējas nokrišņu slānis.
3) Veikt ilggadīgos vidējos ūdens bilances rādītāju aprēķinus Latvijas upju baseiniem,
izmantojot ĢIS.
4) Veikt iegūto rezultātu salīdzinošo analīzi, aprakstīšanu un kartogrāfiskā materiāla
sagatavošanu.
1. ĢEOGRĀFISKĀS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS PIELIETOŠANA
HIDROLOĢIJĀ
Mūsdienās praktiski jebkura karte tiek veidota ar Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēmas (ĢIS)
palīdzību. ĢIS kā efektīvs instruments tiek izmantots dažādu ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, jo ļoti bieži risinot vides jautājumus ar kādas sistēmas palīdzību, ir ļoti svarīga sistēmas elementu ģeogrāfiskā komponente, kura ļauj definēt sistēmas elementu attiecības un noteikt likumsakarības, modelēt un prognozēt situācijas. (www.gis.lv, Korte, 2001)
Pamatā ĢIS ir balstīta uz strukturētu datubāzi, kurā glabājas ģeogrāfiskie dati, kas saistīti ar zemes virsmu (ģeogrāfiskā datubāze jeb ģeodatubāze). Pirms ģeodatubāze tiek programmēta, lietotājiem jānosaka, kādā veidā noteikti dati tiks attēloti. Katra datu kopa ir saistīta ar reālās vides attēlojumu. Nozīmīgākās datu kopas ietver rastra datu kopas, sakārtotus vektoru datu
kopumus (punktu, līniju un poligonu kopas), tīklus, teritorijas un apgabalus, kā arī citu
informāciju, piemēram, adreses, kartogrāfisku informāciju u.tml.. (www.gis.lv) Pielietojot ĢIS
hidroloģiskajās kartēs (skat. 1.att.) kā punktveida objektus var atzīmēt monitoringa posteņus un stacijas, kā līnijveida objektus var attēlot ūdensteces un izolīnijas, un kā laukuma veida objektus – ūdenstilpnes, upju baseinus, purvus, mež us u.c.
Ģeodatubāzēs ietilpst arī objektus aprakstoši atribūtu dati, kuri tiek attēloti tabulu veidā un
ir saistīti ar objektiem, izmantojot atslēgas.…
- Interaktīvo metožu nozīme pedagoģiskajā procesā ģeogrāfijas stundās pamatskolā
- Latvijas upju baseinu ūdens bilances rādītāju noteikšana
- Tēmas "Latvijas pilsētas" apguves iespējas 3. klasē
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Zemes izmantošanas struktūras maiņa Latvijā 20.gs. (Ainavu daudzveidības aspekts)
Term Papers for university54
-
Tūrisms un tā ietekme uz Jelgavas rajona attīstību
Term Papers for university58
-
Ar naftas produktiem piesārņotas grunts pārvaldības modeļa darbības priekšlikumi Rīgas reģionā
Term Papers for university53
-
Tēmas "Latvijas pilsētas" apguves iespējas 3. klasē
Term Papers for university67
Evaluated! -
Zemes izmantošana Jelgavas rajona Vircavas pagastā
Term Papers for university56