SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Bakalaura darba mērķis ir sasniegts un tādējādi tiek izvirzītie šādi secinājumi:
1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir vispopulārākā komersanta darbības forma Latvijā, īpaši to skaits pieauga 2011.gadā.
2. Šobrīd palielinājās reģistrēto uzņēmumu skaits, bet likvidēto skaits ir salīdzinoši mazs, kas liecina par Latvijas uzņēmumu stabilāku izdzīvošanu tirgū.
3. Lauksaimniecība, mežsaimniecības un zivsaimniecība ir biežāk izvēlētais darbības veida starp uzņēmējiem. Mazāk tiek izvēlēta ar ūdens apgādi saistītie uzņēmumi. Kā arī var secināt kā, no 2009.gada līdz 2011.gadam uzņēmumu skaitam pēc darbības veidiem ir pieaugoša tendence.
4. 2011.gadā Latvijas komersantiem pamatkapitāls palielinājās, attiecība ar iepriekšējiem gadiem, ko dot stabilu pamatu, tālākajā uzņēmuma dzīves cikla.
5. 2008 līdz 2011.gadam komersantiem arī izauga ilgtermiņā ieguldījumi, tas ir labi, jo to līdzdalība uzņēmuma saimnieciskā darbībā ilgst vairākus gadus.
6. Latvijā 2011.gada komersantu neto apgrozījums saka palielināties un uzņēmumi saka gūt peļņu nevis zaudējumus, kā bija 2009 un 2010.gados.Tas liecina, par Latvijas uzņēmumu labklājības pieaugumu.
7. Latvijas komersantiem neto apgrozījums krietni samazinājās 2009.gada, īpaši tādas nozares, kā apstrādes rūpniecība, būvniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Tomēr salīdzinājuma ar citām Latvijas uzņēmējdarbības nozarēm neto apgrozījums bija diezgan stabils un palielinājās 2011.gada.
8. No 2009.gada bijā lielais kritums un Latvijas uzņēmumi saka nest zaudējumus, visas nozares, īpaši apstrādes rūpniecība, būvniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu. Tomēr līdz 2011.gadam situācija krietni uzlabojas, taču vēl dažas no uzņēmumu nozarēm nes zaudējumus.
9. Latvijas komersantiem saistību īpatsvars salīdzinājuma ar 2010.gadu, 2011.gada ir mazāks un tas ir labi, jo augsts saistību īpatsvars bilancē norāda, ka par aizņēmumiem jāmaksā liela procentu summa un uzņēmums var zaudēt iespēju saņemt papildu aizdevumus. Tās arī attiecas uz īstermiņa saistību īpatsvaru.
10. No 2010 līdz 2011.gadam ir redzams kā uzņēmumiem Latvijā nav finansiāls autonomijas (neatkarības), jo tas ir mazāks par kritisko robežu 1,0.
11. Tomēr, ka parada kopējās likviditātes koeficients, kas ir 1,04, Latvijas uzņēmumiem nav lielas grūtības ar īstermiņa saistību kārtošanā, jo tiek uzskatīts, ka normālos apstākļos šim koeficientam jābūt robežās starp 1,0 un 2,0.
12. Aktīvu aprites radītājs 2010 un 2011. gada ir pārāk mazs, vēlams ir iespējami augsts šī koeficienta līmenis. Jo to vērtība ir robežās no 1,0 līdz 2,0, bet uzņēmumos tas ir daudz zemāk par vidējo līmeni 2010.gada – 0,8 un 2011.gada – 0,9.
13. Komerciālas rentabilitātes koeficents krietni palielinājās 2011.gada, salīdzinājumā ar 2010.gadu, kur pēc nodokļiem tie bija negatīvi.
…
