SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pamatojoties uz darbā veikto pētījumu, autore ir nonākusi pie sekojošiem galve¬najiem secinājumiem:
1. Rezumējot pētījumu par kredītspējas analīzes veikšanas nepieciešamību, autore var secināt, ka tā kā komercbanku svarīgākā un pelnošākā operācija ir kredītu izsniegšana, kas viennozīmīgi ir saistīta ar risku, tad, lai veiktu riska minimizāciju, bankām pirms lēmuma pieņemšanas par kredīta izsniegšanu ir jāveic uzņēmuma kredītspējas izpēte un novērtēšana.
2. Autore var secināt, ka tiek izšķirtas trīs veidu kredītspējas novērtēšanas pieejas, proti, finanšu analīze, nefinanšu analīze un kompleksās pieejas. Pie pirmās analīzes ir attiecināma fundamentālā finanšu rādītāju analīze un prognozēšanas modeļi. Vērtējot uzņēmumu pēc nefinanšu analīzes, ar šo tiek saprasts, ka tiks izvērtēti gan draudi vai iespējas, kas nes sevī attiecīgā nozare, uzņēmuma kredītvēsture, uzņēmuma īpašnieku reputācija u.c. Savukārt, sistēmas kompleksai kredītspējas ietver sevī gan finanšu, gan nefinanšu analīzi vienkopus.
3. Kvalitatīvai kredītspējas novērtēšanai ir daudzi šķēršļi. Par problēmu izraisošiem faktoriem tiek minēti nekvalitatīvi sastādītie finanšu pārskati, apzināta datu sagrozīšana, informācijas trūkums, finanšu pārskatu neesamība par iepriekšējiem periodiem jaundibinātiem uzņēmumiem, kompetences trūkums pārskatu analīzē, laikietilpīgs darbs un virkne citu faktoru. Taču problēmas var būt saistītas ne tikai pētāmajā uzņēmumā, bet arī pašā bankā, tā, piemēram, kvalitāti var pasliktināt nepilnīga kredītpolitika, vai bankas milzīgā ieinteresētība kredītu tirgus daļas iegūšanā, kā rezultātā rūpīga kredītspējas analīze var tikt atstāta novārtā, tāpat ietekmi var radīt arī virkne citu faktoru.
4. Darba autore secināja, ka kredītspējas analīze bankām ir ļoti svarīgs moments kredītriska vadīšanai, līdz ar to ir būtiski, lai analīze tiktu veikta pienācīgi un vēlams, lai būtu brīvi pieejama visāda veida informācija, kas atbrīvotu no problēmām, kas var rasties izpētes gaitā. Pēc autores domām, kredītspējas novērtēšana ir īpaši nozīmīga ekonomikas attīstības mainīgajos apstākļos. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai ekonomikas attīstības kāpuma periodā banku agresīvā kreditēšanas politika, kas paredz tirgus daļas iekarošanu pēc iespējas ātrākā laika periodā, tīši vai netīši, veltot mazāk uzmanības kredītspējas novērtēšanai, nenovestu gan pie pašu uzņēmumu maksātnespējas, gan pašu banku bankrota ekonomikas lejupslīdes un depresijas periodā, kā tas notika Latvijā un citās pasaules valstīs, kad 2008.gadā finanšu krīzes rezultātā bankas bija saskārušās ar problēmām, kuras izraisīja līdz galam nepārdomāta kreditēšana un nepietiekami izvērtēta kredītspēja ekonomikas attīstības kāpuma gados, un izraisītās sekas gan restrukturizēto kredītu, gan izveidoto uzkrājumu, gan parādu kapitalizācijas un milzīgu zaudējumu veidā bankas izjūt vēl pat šodien. Savukārt, uzņēmumi, kas bija ņēmuši aizdevumus bez iepriekšējas savas kredītspējas un dažādu ar to uzņēmējdarbības veidu saistīto risku pietiekami nopietnu analīzi, jau pieminētās finanšu krīzes gados nebija spējīgi savlaicīgi norēķināties ar saistībām, līdz ar to ieguva negatīvas kredītvēstures pazīmes vai pat kļuva maksātnespējīgi, kā rezultātā to manta bija konfiscēta un nodota realizācijai parādu segšanai.
…
