Liellaiduma koka pārseguma racionālo parametru novērtēšana

Koka materiāls ir vecākais no materiāliem, ko cilvēki sāka izmantot vēl senajos laikos, kur
gandrīz viss apkārt tik būvēts no koka. Līdz mūsu laikiem koks joprojām ir ļoti aktuāls
materiāls, kas vairāk un vairāk ir izmantojams cilvēku dzīvēs, jo koks ir atjaunojams materiāls.
1906.gadā tika atklāta līmēta koksne, kas iedeva vairāk iespēju būvniecības jomā. 1990.gadā
atklāja tādu paneli, kas ir ražots vairāku slāņu no masīvkoka, sastāv no ražošanas procesā plaknē
salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem. Panelim piemīt augsta strukturāla izturība un
stabilitāte, ir ļoti piemērots grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā.
Mūsdienīgam kokam bez šaubām ir daudz priekšrocības. Koka materiālam ir ļoti plašs
izmantošanas sektors, sākot no celulozes un papīra, un beidzot ar nesošām konstrukcijām,
tādam kā: kopnes, kolonnas, sijas,karkasi. 21.gadsimtā viena no svarīgākām problēmām ir
siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izraisa klimata pārmaiņas. Runājot par vienu no
izplatītākajiem materiāliem, par betonu, kas tiek ražots apmērām 3 tonnas uz vienu iedzīvotāju
uz pasaules, ražošanas laikā betons izdala 5-8 %, kas veido ievērojamu daļu no 20% no
globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas attiecās uz ēku būvniecību un ekspluatāciju. Lai
gan tērauds ir mazāk oglekļa ietilpīgs nekā betons un to ir salīdzinoši viegli pārstrādāt, tērauda
ražošana veido ap 4% no enerģijas patēriņa pasaulē. Līdz ar to, lai samazināt to intensitāti,
paceļas jautājums par koka būvniecību, kas varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Koksni pārstrādājot ikdienā izmantojamos produktos, ogleklis paliek tajos ieslēgts un nespēj
nodarīt kaitējumu zemes atmosfērai. Līmētas koksnes (glulam) ražošanas procesam ir
nepieciešams ļoti maz enerģijas, ēkām ar slodzi nesošām konstrukcijām ir ļoti zems oglekļa
dioksīda nospiedums. Tieši tāpēc var manīt plašāku koku būvniecību mūsdienās. Eiropas un
pasaules radošākie un progresīvākie prāti jau kādu laiku dzīvo ar koka arhitektūras un
būvniecības idejām. No Tokijas līdz Vankūverai tiek projektēts, zīmēts koka celtnes. Dažādas
valstis konkurē, būvējot augstākas un lielākas koka ēkas, it īpaši Ziemeļvalstis, kur būvē koka
daudzstāvu mājas un un celtnes ar sarežģītām konstrukcijām. Līdz ar to svarīgi noteikt, kādi ir
liellaiduma koka pārseguma racionālie parametri, lai izmantotu videi draudzīgo materiālu gan
Latvijā, gan ārpus. Pasaulē jau eksistē daudz lielgabarītu koka ēku, kas tikai liecina par koka
unikalitāti. …