Lietišķais pētījums: personāla novērtēšana un attīstība Latvijas komercbankās

Banku sektoru personāla vadības aspekti ir īpaši svarīgi, jo banku pakalpojumu klāsts patērētājiem Latvijā ir salīdzinoši vienāds, atšķirības ir klientu apkalpošanas kultūrā, lojalitātes veicināšanā un saglabāšanā, komunikācijas kvalitātē. Tieši šos jautājumus risina banku personāls, kas ir starpnieks starp banku klientiem un banku kā uzņēmumu.
Personāla praktiskā vadība uzskatāma par palīgu visu galveno personāla vadības funkciju īstenošanai: personāla atlasei, novērtēšanai, apmācībai, karjeras plānošanai, motivēšanai un darba tiesisko attiecību administrēšanai.
Rūpīgs un radošs personāla speciālists kopā ar organizācijas vadību iedziļināsies darba rezultātu izpētes būtībā un izveidos unikālu, konkrētajai organizācijai modelētu personāla novērtēšanas metodi. Ne velti tieši darba rezultātu novērtēšana ir personāla stratēģiskās vadības daļa un tieši šajā jomā personāla speciālists vislielākā mērā ir biznesa partneris un konsultants pamatfunkciju vadītājiem.
Savukārt mūsdienīgā organizācijā arvien lielāku nozīmi iegūst individuālā pieeja katram darbiniekam, tādējādi radot cilvēkos sava svarīguma un identitātes apziņu un veidojot ilgtermiņa lojalitāti un motivāciju strādāt attiecīgajā organizācijā.
Pētījuma objekts: Latvijas komercbankas.
Pētījuma priekšmets: personālvadība Latvijas komercbankās.
Pētījuma norobežojums: Latvijas Krājbanka, SWEDBANK, Danske Banka.
Pētījuma hipotēze: personāla attīstības un novērtēšanas veidi Latvijas komercbankās atbilst banku stratēģiskajiem biznesa mērķiem.
Pētījuma jautājums: kāda veidi personāla attīstība un novērtēšana tiek pielietota trijās no Latvijas komercbankām.
Pētījuma mērķis: Apzināt un izpētīt personāla attīstības un novērtēšanas veidus Latvijas komercbankās.
Pētījuma uzdevumi ir šādi:
raksturot personālvadības nozīmi un modeļus banku mērķu sasniegšanā;
apzināt trīs Latvijas komercbanku attīstības mērķus un tiem piemērotās personālvadības metodes;
analizēt Latvijas komercbanku personalvadības darbības rezultātus un to ietekmes.
Pētījumā izmantojamās metodes: 1) teorētiskās metodes – zinātniskās literatūras analīze; 2) empīriskās metodes – anketēšana; 3) matemātiskās statistikas metodes.
Pētījuma periods: 2008. gads – 2010. gads…