1. LĪZINGA TIRGUS TEORĒTISKO ASPEKTU RAKSTUROJUMS
Vārds „līzings” ir cēlies no angļu vārda ”lease” un tulkojumā no angļu valodas nozīmē ”izīrēt”, ”iznomāt”. Tādējādi var apgalvot, ka vārds "līzings" tulkojumā no angļu valo¬das apzīmē nomu, kura tiek aplūkota nevis kā vienreizējs akts, bet gan kā ilgstošas, attīstībai pakļautas attiecības starp nomas darījuma dalībniekiem. (Zaiceva J., 2000)
Līzings, kura pamatideja saistīta ar tāda īpašuma izmantošanu, kas nav lietotāja īpašumā, izmantots jau 2000. gadā pirms mūsu ēras. Par to liecināja 1984. gadā senajā Šumerā arheologu atrastās māla plāksnes, uz kurām līguma slēdzēju puses bija fiksējušas savas saistības, nododot lietošanā un īpašumā par noteiktu samaksu un uz noteiktu laika posmu lauksaimniecības inventāru, ūdenstilpnes izmantošanas tiesības u.c (История лизинга, 2008)
Lai gan lietošanas tiesību nozīme tika augstu vērtēta, līzings mūsdienu izpratnē kļuva pazīstams tikai mūsu ēras 17. un 18. gadsimtu mijā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) dzelzceļa attīstīšanai esot bijuši nepieciešami lieli naudas ieguldījumi, bet bankas uzskatījušas, ka dzelzceļa nozare ir pārāk riskanta, tāpēc atteikušās izsniegt kredītus. Tā rezultātā dzelzceļu īpašnieki meklēja personas, kuras vēlētos iegādāties no vilcienu ražotājiem vagonus un nodot tos dzelzceļu īpašniekiem lietošanā. Īpašuma tiesības uz vagonu lietotājiem esot pārgājušas brīdī, kad viņi ar nomas maksājumiem nosedza vagonu vērtību un aizdevuma procentus.
Tieši 17.-18. gadsimts būtu uzskatāms par laikposmu, kad ASV radās līzings mūsdienu izpratnē, kuru definē kā lietas iegādāšanos otras puses (līzinga ņēmēja) uzdevumā no trešās personas un nodošanu līzinga ņēmējam lietošanā.
Līzinga darījumu tirgus mērogi krasi palielinājās, attīstoties transporta līdzekļu ražošanai. 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā ASV īpašu nozīmi ieguva automašīnu līzings. Darījumus veica, lai palielinātu produkcijas noieta apjomu. Pirmais automašīnu līzinga piemērs fiksēts 1918. gadā. 1930. gados arī Henrijs Fords savu automašīnu noieta paplašināšanai izmantoja nomas elementus. Tomēr par īsteno automašīnu līzinga pamat¬licēju uzskatāms Zollijs Frenks no Čikāgas, kurš 1940.gados pirmais piedāvāja automašīnu ilgtermiņa nomu.
Otrā pasaules kara ietekmē automašīnu piedāvājums pasaules tirgū strauji kritās, taču, neraugoties uz to, 1942. gadā General Motor Group izveidoja speciālu meitas uzņēmumu, kas nodarbojās ar automašīnu līzingu.
Pirmo līzinga sabiedrību, par kuras pamatnodarbošanos kļuva līzinga darījumi, nodibināja tikai 1952. gadā Sanfrancisko. Tā bija United States Leasing Corporation, kas deva galveno impulsu līzinga attīstībai, ļaujot ASV kļūt par jaunā uzņēmējdarbības veida dzimteni.
Sākotnēji, kad ASV tika izveidota pirmā līzinga sabiedrība, pēc tā laika likumiem bankām ar līzinga darījumiem nodarboties bija aizliegts. Kad līzinga ideju pārņēma citas valstis, piemēram, Kanāda, tajās ar līzingu nodarbojās tieši bankas, jo, lai spētu finansēt, ir vajadzīgi brīvi līdzekļi, un to visvairāk, ir bankām. Šī iemesla dēļ, arī ASV valdība 1962.gadā atļāva savas valsts bankām sniegt līzinga pakalpojumus. (Leja L., 2003)
Bankas investēja pietiekami lielus līdzekļus savu līzinga kompāniju attīstībai un jaunu līzinga kompāniju izveidei, tādejādi līzings no pārdošanas apjoma veicināšanas rīka pārtapa par finansēšanas rīku.
Līzings Eiropā pirmo reizi parādījās pēc Otrā pasaules kara 1961. gadā, ASV bankām sadarbojoties ar Londonas uzņēmējiem, nodibinot „Equipment Leasing Cc”.
Latvijā līdz 1990. gadam praktiski nezināja tādu jēdzienu kā „līzings”. Pirmie līzinga darījumi Latvijā tika noslēgti tikai 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Pirmo līzinga operāciju uzsāka SIA „Agrolīzings” 1992. gadā un jau 1993. gadā līzingu operācijas piedāvāja „Baltijas Tranzītu banka” un „Parex banka”. No 2000. gada līzings arī Latvijā kļuva par aktīvu finansēšanas instrumentu.
…
