Latvija kopš neatkarības atgūšanas konsekventi īsteno pāreju no plānveida uz tirgus ekonomikas modeli. Relatīvi īsā laikā valstī ir radīti tirgus ekonomikas pamati un labi makroekonomiskie priekšnoteikumi tautsaimniecības izaugsmei (zema inflācija, neliels valsts parāds, stabila valūta, pozitīva maksājumu bilance u.c.).
Valsts uzņēmumu privatizācija kopumā ir pabeigta, izņemot dažus lielos valsts infrastruktūras uzņēmumus. Lauksaimniecībā, apstrādājošajā rūpniecībā, būvniecībā un tirdzniecībā privātā sektora īpatsvars attiecīgās nozares pievienotajā vērtībā pārsniedz 90 procentus.
Neatkarības gados Latvija ir spējusi pārorientēt ekonomiku, un šobrīd gandrīz 60% no valsts kopējās ārējās tirdzniecības notiek ar Eiropas Savienības valstīm. 1999. gada 10. februārī Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm ir kļuvusi par Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) pilntiesīgu dalībnieci. Tas paver iespējas Latvijai paplašināt uz vislielākā labvēlības režīma nosacījumiem ārējo ekonomisko sadarbību ar 135 PTO dalībvalstīm.
1995. gada oktobrī Latvijas valdība iesniedza oficiālu pieteikumu ar vēlmi iestāties Eiropas Savienībā (ES). Ar šo laiku oficiāli iesākās Latvijas integrācijas process ES, kas skar visas saimniecības nozares, visu sabiedrību, kā arī katru iedzīvotāju arsevišķi.
Latvijas valdības nolūks ir panākt, lai Latvija būtu gatava uzņemties dalības ES pienākumus, sākot ar 2002. gadu. Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus stabilas tirgus ekonomikas izveidē. Tīrdzniecība un cenas lielā mērā ir liberalizētas. Latvijas ekonomika ir atvērta un darba spēka izmaksas ir zemas. Latvijas rūpnieciskā bāze ir manāmi sarukusi, ko izraisīja Padomju laikā mākslīgi izveidoto ekonomisko saišu saraušana. Šodien rūpnieciskajā sektorā notiek pārstrukturēšnas process, kas prasa ievērojamas investīcijas. Vietējā kapitāla veidošanos apgrūtina problēmas ar kredītnodrošinājumu, nepietiekoši izveidotā hipotēku sistēma un ierobežotas iespējas iegūt ilgtermiņa banku kredītus.
Finansu sistēma kopumā ir stabila. Vairums banku ir spējušas pārciest Krievijas radītos zaudējumus, saglabājot kapitāla bāzi, kas ļauj tām turpināt darbu. 1999. gadā ir uzlabojušies visi banku svarīgākie rādītāji. Svarīgi ir atzīmēt, ka kredīti uzņēmumiem pieaug, ko nespēj ietekmēt pat problēmas, kuras banku sektoram radīja Krievijas krīze.
Latvijas komercbankas un citas kredītiestādes piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, tajā skaitā arī līzingu, kas uzskatāms par relatīvi jaunu, taču visai populāru kreditēšanas formu Latvijā.
Līzings dod iespēju finansu institūcijām un bankām viegli restrukturizēt savu darbību, nodrošinot investīcijas projektu kreditēšanu ar vēl lielākām garantijām, jo līzinga nodotais īpašums parasti ir augsti likvīds un galvenais tas paliek līzinga devējā īpašumā līdz finansu līzinga termiņa notecējumam.
Līznga darījumu ekonomiskā efektivitāte izraisīja pozitīvās pārmaiņas šajā Latvijas uzņēmējdarbības sfērā un noteca diplomdarba temata aktualitāti.
Bakalaura darba mērķis - līzinga kā kreditēšanas veida izpēte, Latvijas līzinga tirgus un tā normatīvās bāzes stāvokļa analīze, ekonomiskās efektīvitātes novērtējums visiem līzingā saistītiem subjektiem, atsedzot trūkumus un izstrādājot priekšlikumus to novēršanai.…
