Ievads
Eiropā iezīmējas pāreja uz sabiedrību un ekonomiku, kas balstās uz zināšanām. Vairāk kā jebkad agrāk pieeja jaunākajai informācijai un zināšanām kopā ar iemaņām prasmīgi rīkoties ar šiem resursiem kļūst par svarīgākajiem faktoriem, lai nostiprinātu konkurētspēju Eiropas un starptautiskajos tirgos.
Mūsdienu apstākļos, lai uzņēmumu biznesa attīstība noritētu sekmīgi, ir nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki, kuri ir spējīgi strādāt mainīgos konkurences apstākļos. Aktuāls daudzos attīstošos uzņēmumos ir ne tikai darbinieku kvalifikācijas, bet arī motivācijas jautājums. Aizvien biežāk uzņēmumu vadību sāk interesēt jautājumi, kas saistīti ar darbinieku motivēšanu un iesaistīšanu dažādās izglītojošās un profesionālās attīstības programmās, lai tādējādi palielinātu darbinieku darba efektivitāti. Ir jāmaina veids un attieksme, kā izglītot cilvēkus un organizēt procesus uzņēmumā. Vadītāja un darbinieku spēja pareizi noteikt mērķi un efektīvi izmantot resursus ir uzņēmuma veiksmes galvenie faktori. Darbinieki ir ļoti nozīmīgs neizmantotu rezervju avots, un to vajag efektīvi izmantot, lai sasniegtu uzņēmuma darbības mērķus. Īpaša uzmanība jāpievērš darbinieku motivācijai, jo kā liecina prakse, motivēts darbinieks cenšas strādāt pēc iespējas labāk, pilnībā izmantojot gan savu kvalifikāciju, gan spējas.
Māka prasmīgi runāt un veiksmīgi kontaktēties ir svarīgs ikvienas personības aspekts, ko nodrošina valodas, runas un saskarsmes prasmes, kā arī spēja un māka šīs prasmes pielietot visdažādākajās dzīves situācijās, izjūtot saskarsmes partnera pozīciju. Savukārt nepieciešamo komunikatīvo kompetenci veido gan katra cilvēka individuālās prasmes, kas iegūtas izglītošanās (mācību procesa) gaitā, gan atbilstīga sociālā uzvedība, gan spēja strādāt komandā, kā arī iniciatīva un gatavība uzņemties atbildību.
Kāpēc nepieciešama komunikācija uzņēmumā, ko tā dod?
Autores skatījumā, pirmkārt, bez prasmes komunicēt nav iespējami profesionāli panākumi, liela daļa kļūdas darba vietā rodas tieši nepietiekošas vai arī neveiksmīgas komunikācijas dēļ, protams, ir arī citas sekas: konflikti, spriedze, stress un neciešama darba atmosfēra.
Veiksmīgas un pārdomātas komunikācijas sistēmas klātesamība organizācijā ir tad, ja pastāv sociālais dialogs visa līmeņa darbinieku vidū. Savukārt sociālais dialogs sniedz šādas priekšrocības:
pastāv iespējas rast risinājumus, panākot vienošanos - konsensu (no latīņu valodas “consensus omnium” – kopējs viedoklis);
dialogā iesaistīto praktiskā pieredze tiek izmantota risinājumos – nevis no prakses attālināto ierēdņu noteikumi;
pašu formulētie noteikumi tiek labāk akceptēti nekā likumdošanas normas.
Svarīgi, lai katrs darbinieks lepotos ar savu uzņēmumu, atbalstītu tā misiju, darbiniekiem jāzina sava uzņēmuma vēsture, jāizprot tā filozofija, jābūt informētiem par stratēģiskajiem plāniem un darba rezultātiem. Lai sasniegtu šādus rezultātus ir jāveic liels un plānveidīgs darbs tieši konkrētās organizācijas iekšienē, vadībai komunicējot ar padotajiem.
Ikkatrs darbinieks grib apzināties, ka darbā ieguldot savas spējas un pūles, veic nozīmīgu darbu, izjūt piederību organizācijai un tāpat arī grib saņemt pienācīgu sava darba novērtējumu. Darbinieki, kas to izjūt, ir gatavi strādāt labāk un ar lielāku atdevi, līdz ar to tie ir lojālāki pret organizāciju.
Organizācija (grieķu cilmes vārds „organon”, kura nozīme „instruments, ierocis”, bet franču valodā „organisation” nozīmē „ierīkošana, sakārtošana sistēmā”) – savstarpēji saistītu elementu funkcionāla sistēma noteiktu mērķu sasniegšanai.
…
