Mūsdienās matemātikas zināšanas, prasmes un iemaņas ir vajadzīgas visiem, kaut arī ar mēru. Bērna pirmā sabiedrība ir ģimene, kur noteicošā loma ir pieaugušajiem (mātei, tēvam). Pirmskolas vecums bērnam pašvērtējums ir atkarīgs no psiholoģiskā klimata ģimenē. Bērna personības veidošanas procesā sevišķa vieta ierādīta matemātisko priekšstatu attīstīšanai. Šobrīd izglītošanās pamatvirziens ir pievēršanās cilvēkam, viņa psiholoģiskajām īpatnībām. Ne visiem viegli padodas matemātika, tāpēc bieži zūd interese to mācīties.
Pirmskolas izglītības iestādes programma paredz bērna sociālo iemaņu un personības, arī psihisko procesu attīstību, 2 -3 gados mazulis dodas uz bērnudārzu, lai apgūtu šo programmu. Bērnudārzā rūpīgi jāielūkojas katrā bērnā un jāmeklē to īpatno. Tikai balstoties uz zināšanām par bērna attīstības īpatnībām, pedagogs var īstenot savu domu par matemātiskās domāšanas attīstību. Šī attīstība ir būtiska, jo mūsdienu bērni dzīvo vidē, kuras virzītājspēks būs informācijas apmaiņa ar tehnoloģijas palīdzību.
Matemātika maziem bērniem pirmskolas vecumā 2 – 3 gadi ir saistīta ar rotaļām ( piemēram, klucīši, puzles utt.). Matemātikas teorētiskais pamats ir mainīts, mehāniskās matemātikas mācīšanās vietā tiek ieviesta, tā saucamā, darbība ar priekšmetiem un priekšmetu grupām pamatā. Agrīnā vecumā tas sasaucas ar radošo rotaļu darbības veidu – rotaļas ar priekšmetiem un to grupām. Savā darbā apskatīju un praktiski pielietoju šo metodi, jo šajās rotaļās bērnam veidojas domāšanas pamats.
Pētot matemātisko priekšstatu veidošanās nozīmi bērna personības attīstībā, pedagogam jāizmanto pareiza metodika un darbības formas. Pedagogam, lai sekmētu bērna personības attīstību, jārespektē bērna patstāvība, brīvība, pašattīstība un pašapmācība. Pētnieciskā darba gaitā apkopoju pieejamo literatūru par matemātiskajiem priekšstatiem vecuma grupā 2-3 gadi, kā arī literatūru, kas saistīta ar tiem. Izskatīju rotaļu teorijas pedagogu, psihologu un filozofu skatījumā. Piemēram, K. Višinskis (1824 – 1870): „Spēle vai rotaļa ir bērna īstenība, kura ir daudz interesantāka, nekā reālā pasaule.”. Literatūrā iegūto informāciju analizēju un izvēlējos pētīšanas metodes, darba formas.
Praktiskajā daļā, ievērojot bērnu psiholoģiskās īpatnības, veicu bērnu novērošanu grupās un individuāli. Novērošanai izveidoju atbilstošu tabulu. Praktiskajā daļā veicu arī aptauju, kurā anketēju skolēnus par matemātiskajiem priekšstatiem pirmskolas vecumā. Izdarot visas izmēģinājumu darbības, veidoju savas domas, secinājumus par bērnu personības attīstību saistībā ar matemātiskajiem priekšstatiem.
Darba mērķis: Noskaidrot matemātisko priekšstatu veidošanās nozīmi 2-3 gadu vecu bērnu personības attīstībā, un izveidot metodisko darba formu.
Darba uzdevumi:
1.Izpētīt teorētiskās nostādnes par matemātisko priekšstatu veidošanu attiecīgā vecuma grupā.
2.Iepazīties ar darba specifiku 2-3 gadu vecuma grupā.
3.Pedagoģisko izmēģinājumu veikšana, bērnu (2-3g.) matemātiskās domāšanas attīstībā.
4.Izmēģinājumu darbībā iegūto rezultātu analīze.
Pētījuma hipotēze: Matemātiskie priekšstati veicina 2-3 gadus vecu bērnu personības attīstību.
Darba metodes:
1.Teorētiskās metodes
Literatūras analīze
2.Praktiskās metodes:
Pedagoģiskā novērošana
Anketēšana
Pedagoģisko izmēģinājumu darbība
Testēšana.
Katrs bērns attīstās kā individualitāte un topošā personība ar savām bioloģiskajām, sociāli noteiktajām psihiskajām īpašībām. Jāatceras, ka bērns kā individualitāte nes sevī to īpatno, kas ir viņa personībā, pieredzē, patībā. [7;13]
Ikviena bērna attīstība ir pakļauta vispārējām likumsakarībām. Bērns ir personība, kura nepārtraukti turpina attīstīties. Bērns attīstās atbilstoši tai informācijai, kas viņā uzkrāta ģenētiski jeb pārmantota, iegūta grūtniecības un dzemdību laikā, kā arī tai, kuru viņš iegūst augot un attīstoties.…
