Secinājumi
Koģenerācijai kopumā piemīt liels potenciāls elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tās attīstība ne tikai ļaus samazināt kaitīgo izmešu samzināšanu, kā arī palielinās elektoenerģijas pašnodrošinājumu, kas savukārt ļaus atveseļoties un nostabilizēties valsts ekonomikai.
Tā kā koģenerācijas procesā tiek saražoti divi dažādi enerģijas viedi, proti elektroenerģija un siltumenerģija, to ražošanas jaudu un attīstību ietekmēt sezonālās klimata izmaiņas. Ja ziemas periodā saražotā siltumenerģija var tikt izmantota dzīvojamo ēku apkurei, tad vasaras priodā šī siltumenerģija pārsvarā tiek izvadīta atmosfērā, lai nemazinātu stacijas ražošanas jaudu. Stacijas atrašanās vieta ir viens no galvenajiem nosacījumiem stacijas plānošanas priodā. Novietojot to tuvu apdzīvotai vietai vai kādam ražošanas kompleksam var būtiski samazināt siltumenerģijas pāpalikumu vasaras periodos. Pilsētās vai ciematos siltumenerģiju izmanto ūdens sildīšanai, rūpnīcai var piegādāt ga silto ūdeni, gan tvaiku.
Darbā tika apskatīti vairāki atjaunojamo energoresursu veidi, taču Latvijas potenciāls slēpjas tieši biogāzē un biomasā. Kā jau darba veikšanas procesā noskaidrojām, biogāzi varam iegūt no visa veida dabīgās izcelsmes atkritumiem, kas arī ietekmēs sacijas novietojumu. Biogāzes stacijas ražošanas efektivitāte ir ļoti atkarīga no izejvielu piejamības uz to transportēšanas attāluma. Ņemot vērā, ka biogāzes energoresuri ir dabīgas izcelsmes un fermentācijas procesā izdalās smakas, tad šādu staciju labāk būvēt pie lielākām vai mazākām lopu fermām vai notekūdeņu attīrīšanas stacijām.
…