-
Mīklas kā domāšanas attīstīšanas līdzeklis 5-7 gadus veciem bērniem ar psihiskās attīstības aizturi
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Domāšanas jēdziens un būtība | 6 |
1.1. | Domāšanas veidi, to attīstība | 8 |
1.2. | Domāšanas operācijas | 9 |
2. | Psihiskā attīstības aiztures vispārīgs raksturojums | 12 |
2.1. | 5-7 gadus vecu bērnu ar psihiskās attīstības aizturi psihofizioloģiskais raksturojums | 14 |
2.1.1. | Psihisko procesu raksturojums | 19 |
2.1.2. | Uztveres īpatnības | 20 |
2.1.3. | Atmiņas īpatnības | 23 |
2.1.4. | Runas attīstība | 24 |
2.1.5. | Sajūtas | 24 |
2.1.6. | Uzmanība | 26 |
2.1.7. | Domāšana | 27 |
3. | Mīklas kā domāšanas attīstīšanas līdzeklis | 29 |
3.1. | Mīklu raksturojums | 31 |
3.1.1. | Mīklu jēdziens un to uzbūve | 31 |
3.1.2. | Mīklu veidi | 33 |
3.1.3. | Mīklu tematika | 34 |
3.2. | Nosacījumi sekmīgai mīklu minēšanai un izmantošanai pedagoģiskajā procesā | 36 |
4. | Praktiskā daļa- izmēģinājumdarbība | 41 |
4.1. | Bērnu domāšanas attīstības līmeņa diagnosticēšana | 41 |
4.2. | Pirmskolas skolotāju pieredze mīklu izmantošanā darbā ar 5-7 gadus veciem bērniem ar psihiskās attīstības aizturi | 45 |
4.3. | Programmas izveide un tās īstenošana | 49 |
4.4. | Iegūto rezultātu analīze | 64 |
Secinājumi | 69 | |
Izmantotā literatūra | 71 | |
Anotācija | 73 |
Pirmsskolas vecuma bērna prāta attīstība ir nozīmīgākā viņa vispārējās psihiskās attīstības sastāvdaļa, pamats bērna sagatavošanai mācībām skolā un visai turpmākajai dzīvei. Prāta attīstība ir sarežģīts process, tā ietver izziņas interešu izveidošanos, visdažādāko zināšanu un iemaņu uzkrāšanu, kā arī valodas apguvi. Prāta attīstības „kodols”, tās pamatsaturs ir prāta spēju attīstība. Pieredze liecina- domas asums bērniem neattīstās pats no sevis, bet prasa pareizi organizētas prāta vingrināšanas darbība.
Dažādi autori- Ļubļinska, Djačenko u.c. ļoti pozitīvi izteikušies par mīklu kā vērtīgu līdzekli bērna prāta attīstīšanai, iekļaušanu pedagoģiskajā procesā.
Jau tālā senatnē, kad bērniem nebija pieejamas skolas, īstenības izziņu un attieksmes veidošanos pret apkārtējo pasauli papildināja pieaugušo paskaidrojumi, pamācības un padomi. Tālā pagātnē bērnu prātu vingrināja mīklu minēšana, kur pēc savdabīgi izteiktām līdzības pazīmēm bija jānosaka objekts.
Arī vēlāk mīklu svarīgā nozīme tomēr saglabājās. Mīklas minēja gudrības pārbaudei, atjautas vingrināšanai. Un arī mūsdienās mīklas savu nozīmi nav zaudējušas. Bērniem patīk minēt mīklas. Viņos rada interesi gan pats mīklu minēšanas process, gan rezultāts.
M. Mellēna, V. Muktupāvels un E. Spičs uzskata, ka mīkla ir iespaidīgs līdzeklis bērna domāšanas attīstīšanai, ka mīkla ir domas dzīvā, tēlainā forma, kura pašā minēšanas procesā trenē bērna domāšanas elastību un daudzveidību. Mīklas bērnus saista ar savu asprātību, iztēles apbrīnojamo krāsainību, uzkrāto tautas gudrību un darba pieredzi. Mīklu minēšana attīsta bērnu domāšanu.
V.Kalniņa un Dz.Skrube norāda, ka mīklas ne tikai bagātina bērna valodu, bet arī veicina viņa domāšanu- minot mīklas ir “jātulko” domu pārnestās nozīmes.
Mīklu izmantošana kā līdzeklis bērnu apmācībā pedagoģiskajā praksē, pirmsskolas izglītības iestādē, nav jaunums, bet diemžēl ir arī vērojams ,ka pieredze darbā ar mīklām nav pietiekoši plaša. Pieaugušie, uzdodot bērnam mīklas, bieži neaizdomājas par to, vai bērns spēs tās atminēt, neanalizē viņa domu gaitu, bieži saka priekšā atminēju, steidzina, aizmirstot par to, kas galvenais- ne jau ātrs mīklas minējums, bet gan lai tiktu atrasta pareizā atbilde kā rezultāts pareizam domāšanas procesam.
„Pirmsskolas izglītības programma” pirmskolas izglītības iestādēm vecākā pirmskolas vecuma bērniem domāšanas attīstībā paredz:
pilnveidot uzskatāmi tēlaino domāšanu,
attīstīt spēju noteikt cēloņsakarības starp priekšmetu un parādību īpašībām,
attīstīt spēju spriest par novērotajiem faktiem, izdarīt vienkāršus secinājumus,
attīstīt vispārināšanu, izdalot vienu dažādiem priekšmetiem kopīgu, būtisku pazīmi,
vingrināt saskatīt sakarību starp priekšmetu dažādām īpašībām,
rosināt salīdzināt vienādo un atšķirīgo,
pilnveidot domāšanas sistemātiskumu, attīstīt prasmi loģiski spriest un dot atbilstošus slēdzienus,
veidot verbāli loģisko domāšanu ( Pirmskolas izglītības programma;10).
Bērniem ar psihiskās attīstības aizturi mīklas ir kā viens no veiksmīgākajiem domāšanas attīstīšanas līdzekļiem, jo tās ir saistošas, interesantas un rotaļīgas. Bērniem ir interesanti un aizraujoši gan pašiem domāt, gan mēģināt atminēt uzdotās mīklas. Mīklas ir izcilas bērna prāta spēju attīstītājas. Tāpēc aktualizējot šo jautājumu, aktuāls arī šķita temats- kā mīklas palīdz attīstīt domāšanu bērniem ar psihiskās attīstības aizturi. Un vai tā ir iedarbīga metode pirmsskolas izglītības procesā.
Tāpēc diplomdarbam tika izvēlēta tēma „Mīklas kā domāšanas attīstīšanas līdzeklis 5-7 gadus veciem bērniem ar psihiskās attīstības aizturi”
Darbā ir 4 nodaļas.
1.nodaļā ir aplūkots jautājums par domāšanas procesa būtību.
2.nodaļā ir izskatīta psihiskā procesa aiztures būtība un bērnu ar psihisko procesa aizturi psihofizioloģiskais raksturojums.
3.nodaļā ir izpētīta mīklu daudzveidība un pielietojamība pirmsskolas izglītības procesā bērniem ar psihiskās attīstības aizturi.
4.nodaļā ir veikts pētījums- izzināta mīklu ietekme uz bērnu ar psihiskās attīstības aizturi domāšanu, kā arī izpētīti, kādi nosacījumi pedagogam jāievēro, lai bērns spētu veikt sarežģītās prāta operācijas atbilstoši savai attīstībai, kuras nepieciešamas mīklu minēšanas procesā.
Tā kā šī tēma ir maz pētīta, tad speciālās literatūras ir samērā maz. Diplomdarbs pamatā balstās uz tādu autoru atzinumiem kā A.Ļubļinska, D.Lieģeniece, J.Illarionova, V. Kalniņa un Dz. Skrube. Darbā ir izmantoti 35 literatūras avoti latviešu valodā, 3- krievu valodā.
Pētījuma objekts: pedagoģiskais process pirmskolas izglītības iestādē.…
Ievads 3 1. Domāšanas jēdziens un būtība 6 1.1.Domāšanas veidi, to attīstība 8 1.2.Domāšanas operācijas 9 2. Psihiskā attīstības aiztures vispārīgs raksturojums 12 2.1. 5-7 gadus vecu bērnu ar psihiskās attīstības aizturi psihofizioloģiskais raksturojums 14 2.1.1. Psihisko procesu raksturojums 19 2.1.2. Uztveres īpatnības 19 2.1.3. Atmiņas īpatnības 22 2.1.4. Runas attīstība 23 2.1.5.Sajūtas 24 2.1.6. Uzmanība 26 2.1.7. Domāšana 26 3. Mīklas kā domāšanas attīstīšanas līdzeklis. 28 3.1..Mīklu raksturojums 30 3.1.1.Mīklu jēdziens un to uzbūve 30 3.1.2. Mīklu veidi 32 3.1.3.Mīklu tematika 33 3.2.Nosacījumi sekmīgai mīklu minēšanai un izmantošanai pedagoģiskajā procesā 35 4. Praktiskā daļa- izmēģinājumdarbība 40 4.1. Bērnu domāšanas attīstības līmeņa diagnosticēšana 40 4.2. Pirmskolas skolotāju pieredze mīklu izmantošanā darbā ar 5-7 gadus veciem bērniem ar psihiskās attīstības aizturi 44 4.3. Programmas izveide un tās īstenošana 48 4.4. Iegūto rezultātu analīze 62 Secinājumi 66 Izmantotā literatūra 68 Anotācija 70 Annotacion 71
- Bērnu iztēles veicināšana, izmantojot ģeometriskās formas
- Mīklas kā domāšanas attīstīšanas līdzeklis 5-7 gadus veciem bērniem ar psihiskās attīstības aizturi
- Projekts kā personības attīstības līdzeklis sākumskolā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Projekts kā personības attīstības līdzeklis sākumskolā
Term Papers for university67
-
Bērnu iztēles veicināšana, izmantojot ģeometriskās formas
Term Papers for university31
-
Rotaļa kā estētiskās audzināšanas līdzeklis
Term Papers for university53
-
Didaktiskās rotaļas matemātisko priekšstatu veidošanā
Term Papers for university40
Evaluated! -
Sensorā audzināšana didaktiskajā spēlē
Term Papers for university48
Evaluated!