Mobilo sakaru attīstība Latvijā

Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvijas Republika sāka veidot darboties spējīgu tirgus saimniecību pēc Rietumu parauga. Valdība un valsts institūcijas tiecās piesaistīt aktuālajiem infrastruktūras attīstības projektiem daudzus ārzemju uzņēmumus un ieguldītājus. Šī mērķa sasniegšanai mūsu valstij ir nepieciešams izveidot sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu investoriem. Starp svarīgākajiem attīstības virzieniem jāuzsver ceļu tīkls, ostas, enerģētika, kā arī telekomunikācijas. Moderni telefonsakari palīdzēs Latvijai attīstīt tirdzniecības saites ar visu pasauli un piesaistīt jaunus ārvalstu ieguldījumus, dodot iespēju valsts ekonomiskajai izaugsmei. Ļoti svarīgs solis ceļā uz telekomunikāciju modernizāciju ir “Lattelekom” un Latvijas Republikas stratēģiskā sadarbība ar konsorciju “Tilts Communications”.
Paralēli “Lattelekom” publiskam tīklam valstī darbojas arī modernais mobilo sakaru šūnu tīkls. Šūnu telefonija pārstāv vienu no šodienas Latvijas vissekmīgākajām un visstraujāk progresējošajām komercijas jomām.
Pašreiz Latvijā mobilos sakarus nodrošina divi operatori - “Latvijas Mobilais Telefons” un “Baltkom GSM”.
Darbs izstrādāts kā projekts kopuzņēmuma veidošanai ar ārvalstu kapitāla investīcijām mobilo sakaru attīstībai.
Darba mērķis ir noskaidrot, vai iespējams Latvijā, piesaistot ārvalstu kapitālu, izveidot un attīstīt trešo mobilo sakaru šūnu tīklu.
Izvirzītā mērķa īstenošanai jāveic sekojoši uzdevumi:
1)izpētīt pašreizējo tautsaimniecības stāvokli Latvijā, tai skaitā arī sakaru attistības jomā;
2)noskaidrot mobilo telekomunikāciju tirgus attīstības tendences Eiropā un it īpaši Baltijas valstīs;
3)izanalizēt kopuzņēmuma dibināsanas nosacījumus un sastādīt attīstības budžeta plānu.
Darbā izmantotas analītiskās metodes, salīdzināšanas metodes, kā arī ekonomiski statistiskās metodes.
Tēmas izklāsts veikts trijās nodaļās.
Pirmajā nodaļā tiek apskatītas Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences, tai skaitā Latvijas sasniegumi sakaru attīstības jomā, kā arī izveidojamā kopuzņēmuma dibināšanas nosacījumi.
Otrajā nodaļā tiek aplūkotas vispārīgas tirgus izpētes metodes, tiek izpētīti un novērtēti Eiropas un Baltijas valstu telekomunikāciju tirgi, kā arī izvēlēta kopuzņēmuma mārketinga stratēģija.
Trešajā nodaļā tiek pētīti budžeta plānošanas aspekti un raksturīgākās metodes un sastādīts kopuzņēmuma turpmāko desmit gadu darbības un attīstības plāns, kas ietver sevī galvenos finansēšanas mērķus un avotus, paredzamo ieņēmumu prognozes, pieņēmumus par izmaksām, kapitāla izlietojumu un nestabilitātes analīzes varbūtības.…