PVO definētais globālais mērķis līdz 2020. gadam ir samazināt mutes dobuma saslimšanu ietekmi uz indivīda veselību, uzsverot mutes veselības veicināšanas nozīmi un samazinot mutes dobuma saslimstību populācijās, kuras pakļautas slimības veicinošu apstākļu vai slimību ietekmei [WHO, 2003].[www.who.int/oral_health/en/]
Šo mērķu sasniegšanai zobārstniecībā tiek formulēti galvenie stratēģiskie virzieni – tālāka mutes veselības veicināšana, veselīgu ēšanas un mutes dobuma kopšanas paradumu izskaidrošana, diagnostikas uzlabošana un agrīna kariesa attīstības riska grupu identificēšana.
Lielāko daļu higiēnas iemaņu un ieradumu cilvēks apgūst jau bērna vecumā. Kā tās tiks izkoptas, nosaka audzināšana gan bērnībā, gan pusaudža gados. Tātad svarīgi bērniem un pusaudžiem iemācīt paradumus, ko viņi ievēros arī tad, kad neviens viņus nekontrolēs. Pie šādām iemaņām pieder, piemēram, ķermeņa regulāra mazgāšana, zobu tīrīšana, matu un nagu kopšana u.c. Svarīgs cilvēku raksturojošs faktors ir viņa mutes dobuma kopšanas paradumi.
Ar šo pētniecisko darbu es vēlos noskaidrot šā brīža situāciju – iedzīvotāju paradumus saistībā ar mutes dobuma kopšanu.
Pētījuma darba mērķis: noskaidrot respondentu mutes dobuma veselības pašnovērtējumu un raksturot mutes dobuma kopšanas paradumus.
Izvirzītā hipotēze: respondentu pašnovērtējums par mutes dobuma veselību ir labs un paradumi netiek saistīti ar mutes dobuma veselību.
Uzdevumi:
1. Analizēt literatūras avotus par mutes dobuma higiēnu un aprakstīt mutes dobumu paradumu ietekmi uz veselību.
2. Izstrādāt aptaujas anketas un veikt respondentu anketēšanu.
3. Veikt pētījumu par pacientu paradumiem un mutes dobuma higiēnas kultūru.
4. Apkopot un izanalizēt iegūtos rezultātus.
Pētīšanas metodes
1.Kvantitatīvi empīriski aprakstošais pētījums, kurā respondentu izvēle tiek veikta, izmantojot tipisko gadījuma metodi. Pētījuma instruments – anketēšana.
2. Datorprogrammas Microsoft Excel un SPSS.
Respondenti
Ārstniecības iestādes ģimenes ārsta prakses apmeklētāji.
Savā pētniecības darbā es balstos uz Virdžīnijas Hendersones māsu teoriju, kurā, pamatojoties uz psihologu H. Murray un A. Maslou teorijām, V. Hendersone izveido pirmo
„uz pamatvajadzībām orientēto” māsu teoriju[1.,4.]:
„Aprūpe ir palīdzība indivīdam, slimam vai veselam, ar darbībām, kuras viņš pats būtu veicis, ja viņam būtu pietiekoši spēka, zināšanu un gribas to veikšanā, kuras nodrošinātu viņam labu veselību, izveseļošanos vai mierīgu nāvi, tādējādi palīdzot viņam atjaunot neatkarību cik ātri vien iespējams.”[1]
Palīdzība indivīdam iemācīties un apgūt nepieciešamos paradumus mutes dobuma kopšanas higiēnā ir ne tikai paša pacienta, bet arī māsas kā aprūpes procesa veicējas interesēs. Šis process ir primārā veselības aprūpe, kas ir svarīgākā veselības aprūpes sastāvdaļa, kura balstās uz zinātniski pamatotām un praktiskām metodēm, arī paradumiem rūpēties par profilaksi savas veselības saglabāšanā.…
