2008.gads nesa lielus satricinājumus valsts ekonomikai kopumā, kā arī tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem kā pilnvērtīgai sabiedrības daļai. Šo notikumu ietekmē strauji samazinājās sabiedrības maksātspēja. Tas radīja strauju nedrošo parādu apjoma pieauguma vilni Latvijas bankās, kā rezultātā banku sektors 2009.gadu noslēdza ar milzīgiem zaudējumiem.
Maģistra darba tēma ir aktuāla, jo nedrošo parādu problēma ir kļuvusi par slogu banku darbībai Latvijā. Šobrīd lielākā daļa bankām pieejamo resursu tiek novirzīti šīs problēmas risināšanai, tādā veidā samazinot aktivitāti citos savas darbības virzienos. Tā kā banku sistēmu var salīdzināt ar valsts finanšu asinsriti, kas savieno valsts sektoru ar uzņēmējiem un mājsaimniecībām, šādas rīcības rezultātā tiek palēnināta arī visas valsts ekonomikas attīstība.
Autores pieredze rāda, ka dažādas bankas izmanto atšķirīgus paņēmienus nedrošo parādu problēmas risināšanā, kas rezultātā noved pie dažāda finanšu darbības iznākuma. Ne vienmēr ar savu rīcības plānu banka var sasniegt izvirzīto mērķi nedrošo parādu samazināšanā. Tāpēc ir jāizdomā arvien jauni risinājumi un jāuzlabo esošie paņēmieni.
Autore uzskata, ka nedrošo parādu problēma ir nevien banku, bet arī visas valsts problēma. Ir izveidojusies maksātspējas samazināšanās spirāle – kritiskā ekonomiskā situācija valstī ierobežo iedzīvotāju spēju segt savas saistības, bet nespēja atmaksāt kredītu, savukārt, pasliktina iedzīvotāju labklājību un visas valsts ekonomisko situāciju kopumā. Līdz ar to ir nepieciešams spēcīgs impulss no ārienes, lai šo spirāli pārtrauktu. Tādu varētu radīt izlēmīga valsts rīcība, piemēram, nodokļu likmju samazināšana, labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidošana, likuma kredītņēmēju aizsardzībai pieņemšana utt.
Šī tēma nav pietiekami plaši pētīta speciālajā literatūrā, jo līdzīgi precedenti ekonomikā nedrošo parādu pieaugumā tik lielos apmēros notiek ļoti reti. Trūkst nepieciešamās analīzes par iespējamo metožu pielietošanu nedrošo parādu problēmas samazināšanā un to iespējamajām sekām. Bankas savu darbību galvenokārt veido, balstoties uz pašu pieredzi un mācoties no savām kļūdām, bet tās patērē lielu apjomu bankas iekšējo resursu, kā arī laiku. Rezultātā nedrošo parādu vadīšana nav efektīva. Autore savā maģistra darbā analizē nedrošo parādu samazināšanas metodes, to efektivitāti, kā arī sekas, kādas var radīt to pielietošana.
Latvijā trūkst atbilstošas likumdošanas, kas stabilizētu situāciju kreditēšanas tirgū, īpaši laikā, kad nedrošo parādu apjoms bankās ir strauji pieaudzis. Šobrīd tiek izstrādāts šāds likumprojekts, bet tā pieņemšana tiek nemitīgi atlikta. Faktiski šis likums jau ir novēlots, jo visvairāk nepieciešams tas bija 2008.gada beigās – 2009.gada sākumā, kad nedrošo parādu apjoms pieauga ļoti strauji. Ja šāds likumprojekts tomēr tiks pieņemts, to varēs piemērot vien tāda veida situācijām nākotnē, lai līdzīgs precedents nerastos atkārtoti. Esošajiem parādniekiem būs nepieciešams tikt galā pašu spēkiem. Pēc autores domām likumdošanas aktus būtu jāpapildina ar svarīgiem punktiem, kas jau pašā pirmsākumā iespējami samazinātu nedrošo parādu skaitu un nostādītu banku un klientu vienādās darījumu partneru attiecībās, kur abas puses uzņemas vienlīdz lielu risku.
Maģistra darba mērķis ir, pamatojoties uz veikto nedrošo parādu veidošanās un vadīšanas analīzi, izstrādāt priekšlikumus nedrošo parādu vadīšanas problēmu risināšanai.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, autore ir noteikusi sekojošus uzdevumus:
izpētīt speciālajā literatūrā analizētos kredītriska vadīšanas teorētiskos aspektus,
uz statistikas datu pamata izvērtēt ekonomikas vides ietekmes sekas uz nedrošo parādu veidošanos,
izanalizēt nedrošo parādu statistiskos rādītājus Latvijā,
noteikt iespējamos valsts un nebanku sektora pasākumus nedrošo parādu samazināšanā,
izvērtēt banku pielietotos paņēmienus nedrošo parādu samazināšanai,
izstrādāt priekšlikumus nedrošo parādu problēmas risināšanai.
Maģistra darba izstrādei autore izmanto monogrāfisko jeb aprakstošo, grafiskās analīzes, ekonomiskās analīzes un statistiskās analīzes metodi, jo tās ir vispiemērotākās metodes izvirzītā mērķa sasniegšanai un nostādīto uzdevumu izpildei. Monogrāfiskā metode tika izmantota, veidojot maģistra darba teorētisko daļu, grafiskās analīzes metode tika pielietota, izstrādājot grafiskos attēlus, lai uzskatāmi attēlotu datu struktūru un tendenci. Statistiskās analīzes metode tika pielietota, lai skaitliski parādītu datu dinamiku laikā. …
