Mūsdienās ceļotāji arvien vairāk tiecas iegūt pēc iespējas īpašākas sajūtas un pieredzējumu ceļojot. Kopš pieredzes ekonomikas rašanās “pieredzes” nozīme ir plaši pētīta viesmīlības un tūrisma vidē, tostarp aviokompānijās, kruīzos, viesnīcās, privātpersonu naktsmītnēs, restorānos un tūrisma galamērķos. Pieredzes ekonomikā arvien nozīmīgāka loma kļūst pakalpojumiem, kas sniedz pieredzējumu nevis funkcionālas preces. Lai arī tradicionāli patērētāji iegādājas preces ar racionālu pieeju, izvērtējot ieguvumus un izmaksas, situācija, kas saistās ar pieredzējuma iegūšanu atšķiras. Pieredzējuma iegūšanai patērētāji fokusējas uz emocionālo vajadzību apmierināšanu, un ir gatavi maksāt lielākas naudas summas par unikālu pieredzi. Ceļotāji ir gatavi maksāt vairāk par neaizmirstamu pieredzi ceļojumu galamērķī, tai skaitā restorānos un viesnīcās. Izprotot šo tendenci, arī uzņēmēji rada jaunus, unikālus pakalpojumus. Viesmīlības un tūrisma literatūrā apskatīti vairākas unikāla pieredzējuma komponentes, piemēram, kultūras mantojuma tūrisms, sāls tūrisma galamērķi, kempingi. Naktsmītņu sektorā veikti vairāki pētījumi par pieredzējuma sniegumu viesnīcās, kūrortos, un privātpersonu iznomātajās naktsmītnēs. Pētījumos par lauku tūrismu apskatīti tādi faktori, kā emocijas, apmierinātība, pakalpojumu kvalitāte, personīgā labklājība un laime. (Kim, So, 2021).…