SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Apkopojot darbā sniegto informāciju un veikto analīzi var izdarīt sekojošus secinājumus:
1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EEK par patēriņa kredītlīgumiem darbības joma skar visus patēriņa kredītlīgumus, izņemot ar hipotēku nodrošinātu kredītu vai kredītu ēku un zemes iegādei, kredītlīgumus zem 200 EUR un virs 75 000 EUR, īres un nomas līgumus, saskaņā ar kuriem patērētājam nepāriet īpašumtiesības uz preci (piemēram, operatīvo līzingu), lombardu kredītu, kredītu esošu parādu nomaksai, darba devēju piešķirtu kredītu u.c.
2. Ar mērķi paaugstināt patērētāju aizsardzību kreditēšanas jomā, 2010.gada 28.oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka no 2011.gada 1.novembra kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkstēs sniegt tikai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.
3. MK noteikumi Nr.245 „Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai” nosaka, ka licenci kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai izsniegs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uz vienu gadu ar iespēju to pārreģistrēt.
4. Ieviešot licencēšanas sistēmu, pēc MK iecerēm sagaidāmi šādi galvenie ieguvumi: paaugstināts patērētāju aizsardzības līmenis; nodrošināti godīgi, vienlīdzīgi konkurences apstākļi kreditēšanas tirgū visiem kredītu devējiem; nodrošināta preventīvā darbība pārkāpumu novēršanā; atvieglota tirgus uzraudzība; palielināta uzraudzības ilgtermiņa efektivitāte; uzraugošās iestādes administratīvo izdevumu samazināšanās ilgtermiņā.
5. Pēc autora domām minimālā apmaksātā pamatkapitāla apmēra noteikšana veicinās ilgtermiņā stabila un patērētājiem uzticama ātrās kreditēšanas tirgus izveidi, aizsargās patērētājus no kredītu devējiem, kuriem tirgū ir tikai īstermiņa darbības mērķi, no kredītu devēju maksātspējas pasliktināšanās, kas var rezultēties pret klientiem vērstā parādu piedziņā, nodrošinās normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz patērētāju kreditēšanu un datu aizsardzību, kā arī veicinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu patērētājam.
6. Pēc aprēķiniem tāda apmēra valsts nodevas ieviešanas rezultātā neizbēgami pieaugs gan procentu likme (aptuveni par 3 – 4%), gan arī izdevumi, kas saistīti ar kredīta noformēšanu un kontroli, kas noteikti nedos labumu patērētājam, un ir pretrunā ar augstāk minēto EM sākotnējiem mērķiem.
7. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar patērētāja kreditēšanu var nodarboties persona, kas piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu, tai skaitā, kredītu nekustamā īpašuma iegādei; kredīts noformējams kā atlikts maksājums, aizdevums vai cita finansiāla vienošanās. Līdz ar to ar patērētāju kreditēšanu varēja nodarboties ikviens: sākot no fiziskajām personām (kuras saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam) līdz pat kapitālsabiedrībām.
8. Nebanku kreditoru jomu, Kredītu reģistrā dalību ņem tikai 23 lielākie nebanku kreditori, galvenokārt, banku meitas sabiedrības, līzinga kompānijas (kopš Kredītu reģistra izveides līdz 2009.gada 30.jūnijam). 2010.gadā 31.decembrī iesūtītas ziņas par 2 144 911 saistībām (t.sk. spēkā esošajiem kredītiem, atmaksātajiem kredītiem un regresa prasībām), no kurām 529 912 saistības (24,7%) iesūtījušas nebanku komercsabiedrības.
9. Kredītu reģistrā vislielākais bija to saistību skaits, kuru apjoms nepārsniedz 1 000 latu (61,25%) un visvairāk reģistrēti citi kredīti patēriņa preču iegādei (45,2% no visu reģistrēto saistību skaita), kas visbiežāk raksturīgs privātpersonām. 36,5% gadījumos par citu kredītu patēriņa preču iegādei parādsaistībām ziņas sūtījuši tieši nebanku kreditori – kredītu reģistra dalībnieki.
10. 2011.gadā visvairāk reģistrēti patēriņa kredīti, turklāt to īpatsvars salīdzinājumā ar 2010.gada 31.decembri palielinājās no 45,2% līdz 50,3% no visu reģistrēto saistību skaita. Savukārt norēķinu karšu kredītu īpatsvars samazinājās no 35,1% līdz 28,8%.
…
