Optiskā reflektometra mērīšanas precizitātes novertēšana

Tātād mēs pārliecināmies, ka dinamiskais diapazons tiešam palielinās, izmantojot impulsus ar lielāku ilgumu
2). Tomēr izmērot dinamisko diapazonu praktiski, mēs konstatējam, ka praktiski izmērītas vērtības ir aptuveni par 2 dB mazāki par teorētiskiem, ko var paskaidrot ar to, ka mūsu līnija ir īsa – tikai 3 km garumā un tajā ir daudz trokšņu . ( Tas vērtības ir redzāmi tābulā augstāk)
Darbā gaitā es novērtēju, kā aproksimācijas laika palielināšana arī ietekmē uz dinamisko diapazonu lābākā pusē. Esam noskairdojuši, ka pie aproksimācijas laika 3 minūtes, dinamiskais diapazons palielinās par 12 dB.
Tātad, lai dinamiskā diapazona vērtība būtu maksimāla, to jāmēra pie reflektometra maksimāla impulsa ilguma un aproksimācijas laika.
3) Tomēr otrā uzdevumā mēs esam noskaidrojuši, ka impulsa ilguma palielināšana ievērojami palielina nāves zonas garumu. Veicot mērījumus, esam noteikuši, ka pie impulsa ilguma (Ti) = 20 ns atstarošanas nāves zonas garums ∆La = 3 m un vājinājuma nāves zonas garums ∆Lv =10 m, bet pie Ti = 500 ns : ∆La = 56 m un ∆Lv = 64 m. Ir redzams, kā nāves zonas garums daudzkārtīgi palielinās pielietojot lielāku impulsa ilgumu. Lai to samazināt, var ienest vājinājumu. Esmu teorētiski aprēķinājusi, ka 2.5 dB liels vājinājums samazina nāves zonas garumu par 4 metriem, bet 5 dB liels vājinājums palīdz to samazināt par 8 metriem. Taču praktiski iegūtie rezultāti atšķiras no teorētiski aprēķinātiem. Praktikā ienesot vājinājumu 2.5 dB, nāves zonas garums samazinājās par 3 metriem, bet ienesot 5 dB lielu vājinājumu, tas samazinājās tikai par 4 metriem . Tas nozīme, ka īsās trokšņainas līnijās ienestais vājinājums maz ietekmē uz nāves zonas garumu. Tātad, ja 5 dB un 2.5 dB liels vājinājums samazina nāves zonas garumu gandrīz vienādi, tad mūsu līnijā labāk pielietot 2.5 dB lielu vājinājumu, jo ienestais vājinājums ietekmē arī uz dinamisko diapazonu, samazinot to.
…