Secinājumi
1. Kredītam ir dažādas formas un veidi, arī tā dažādu autoru definīcijas ir atšķirīgas. Apkopojot vairākas kredīta definīcijas darba autore secinājusi, ka kredīts ir materiāls (nauda, manta) aizdevums pret atlīdzību (procenti) ar vai bez nodrošinājuma (ķīla). Kredītu var izsniegt kā bankas, tā citas kredītiestādes un uzņēmumi. Kredītu var saņemt fiziskas un juridiskas personas.
2. Kredīts nepieciešams tam, lai noteiktu preci vai pakalpojumu varētu lietot šodien, bet maksāt pakāpeniski noteiktā laika periodā, kas hipotekārajiem kredītiem var būt līdz pat 40 gadiem. Šī brīža augstā nepieciešamība pēc kredītiem patēriņam, ko apliecina izsniegto patēriņa kredītu skaits un tā nemitīgs pieaugums Latvijā, skaidrojams ar augsto inflāciju un iedzīvotāju nevēlēšanos uzkrāt. Proti, iedzīvotāji vēlas lietot noteiktas preces un pakalpojumus tūlīt, nevis pēc nenoteikta laika, kad tam būs sakrāta nepieciešamā naudas summa.
3. Kreditēšanas politika un pamatprincipi ir viens no instrumentiem ar ko nodrošināt kredītiestādes aizsardzību un risku pārvaldību. Kredītpolitika ir noteikti kritēriji, pēc kuriem bankas nosaka, kam piešķirt un kam nepiešķirt kredītu. Detalizēta, pārskatāma un saprotama kredītpolitika ievērojami vienkāršo kredīta piešķiršanas procesu un samazina kredīta piešķiršanas laiku.
4. Banku darbību Latvijā nosaka un reglamentē vairākas iestādes un likumi. Finanšu sektoru Latvijā uzrauga „Finanšu un kapitāla tirgus komisija”, kas seko līdzi tam, lai netiktu apdraudēta finanšu sektora stabila darbība kopumā. Savukārt, banku kreditēšanas darbību reglamentē „Kredītiestāžu likums”, kas ļoti lielā mērā pasargā tieši kredītņēmēju. Tāpat kredītiestādēm jāievēro arī „Patērētāju tiesību aizsardzības likums”.
5. Kredītus privātpersonām iespējams iedalīt vairākos veidos:
• Pēc kredīta mērķa.
• Pēc atmaksas grafika veida.
• Pēc bankas grāmatvedības uzskaites vajadzības.
Pēc kredīta mērķa pastāv hipotekārais kredīts, līzings, patēriņa kredīts un studiju kredīts. Šāds kredītu iedalījums zināms un saprotams arī patērētājiem. Izpētot dažādu banku patēriņa kredīta piedāvājumus, darba autore secinājusi, ka patēriņa kredītam ir vairākas formas – overdrafts, kredītkarte, kredītlīnija, „Aktīvā karte”, patēriņa kredīts u. tml. Tik daudz viena kredīta veida formas no vienas puses var mulsināt patērētāju, bet no otras puses dod izvēles iespējas. Patēriņa kredīta formas lielākoties atšķiras ar tā atmaksas noteikumiem un procentu likmēm.
6. Lielākoties bankas piedāvā divu veidu patēriņa kredīta atmaksas grafikus – lineāro un anuitātes. Pēc lineārā grafika klients katru mēnesi bankai atmaksā vienādu kredīta pamatsummas daļu, kam pieskaitīti procenti. Pēc anuitātes grafika kredīts tiek atmaksāts vienādos maksājumos, proti, kredīta pamatsummas daļa sākumā ir mazāka un procentu maksājums lielāks. No klienta viedokļa izdevīgāks ir lineārais grafiks, jo pēc tā, kredīta periodam beidzoties, nomaksātā summa ir mazāka nekā pēc anuitātes grafika.
7. Kredītu klasifikācija, kas klientiem netiek izpausta, ir bankas grāmatvedības uzskaites vajadzībām izveidota, kas kredītus iedala – standarta, uzraugāmos, zemstandarta, šaubīgos un zaudētos. Šāda kredītu klasifikācija un uzraudzība ļauj bankai veiksmīgi plānot ieņēmumus, izdevumus un noteikt nepieciešamo uzkrājumu apjomu.
8. Banku izsniegto patēriņa kredītu apjoms Latvijā no 2005. līdz 2007. gadam trīskāršojies, savukārt izsniegto kredītu skaits pieaudzis par 60%. Pat 2007. gada martā apstiprinātais inflācijas mazināšanas plāns, kurā paredzēti arī kreditēšanu ierobežojoši pasākumi, nav ievērojami ietekmējis patēriņa kreditēšanas kopējos tempus, jo 2007. gadā no ceturkšņa uz ceturksni izsniegto patēriņu kredītu apjoms nemitīgi pieaudzis, arī 2008. gada pirmajā ceturksnī tas turpina augt, kas liecina par Latvijas patēriņa kreditēšanas tirgus neizsmelto potenciālu.
9. Šobrīd izmantota tikai puse no Latvijas patēriņa kreditēšanas tirgus ietilpības. Tomēr šī brīža krīzes apstākļos nav sagaidāms, ka patēriņa kreditēšana strauji augs, jo iedzīvotāji cenšas dzēst jau esošās parādsaistības, jaunas neuzņemoties, ņemot vērā, ka iespējams darba zaudējums.
10. Lai gan kopumā patēriņa kreditēšanas tempi Latvijā nav būtiski mainījušies pēc 2007. gada martā ieviestā inflācijas mazināšanas plāna, tomēr atsevišķās banku filiālēs patēriņa kreditēšanas mazināšanās ir novērojama. Piemēram, SEB Bankas Valmieras filiālē kopš 2005. gada krities kā izsniegto patēriņa kredītu skaits, tā apjoms.
11. SEB Banka patēriņa kredītu piedāvā kopš 2002. gada, 2004. gadā tika mainīta tā forma no patēriņa kredīta uz „Aktīvo karti”, izsniegšanas un atmaksāšanas noteikumi, kā arī kredītņēmēja novērtēšanas un kredīta izsniegšanas process. Lai gan kopš 2005. gada patēriņa kreditēšanas apjomi SEB Bankas Valmieras filiālē samazinājušies, darba autore uzskata, ka pāreja no patēriņa kredīta uz „Aktīvo karti” bijusi veiksmīga, jo produkts padarīts mūsdienīgāks, pieejamāks un ātrāk izsniedzams, un patēriņa kreditēšanas apjomi 2005. un 2006. gadā salīdzinājumā ar 2002. un 2003. gadu ievērojami pieauguši.
12. Augstākais patēriņa kreditēšanas apjoms un izsniegto kredītu skaits SEB Bankas Valmieras filiālē bijis 2004. gadā, kad pārejas posmā no patēriņa kredīta uz „Aktīvo karti” klientiem tika piedāvāti abi produkti. No tā izriet, ka patēriņa kreditēšanas apjomu var pacelt piedāvājot klientiem dažādas tā formas, dodot klientiem relatīvas iespējas izvēlēties.
13. Patēriņa kreditēšanas apjomu samazināšanās SEB Bankas Valmieras filiālē kopš 2005. gada liecina kā par inflācijas mazināšanas pasākumu ietekmi, tā par vajadzību pēc produkta pilnveidošanas un dažādošanas, lai tam piesaistītu klientu uzmanību, kā arī, lai neatpaliktu no tuvākā konkurenta Hansabankas, kas saviem klientiem piedāvā vairākas patēriņa kredīta formas, un kurai pieder lielākā tirgus daļa Latvijā banku sektorā.
14. Patēriņa kreditēšanas straujie attīstības tempi likuši bankām dažādot savu produktu klāstu, vienu produktu piedāvājot dažādās formās, kas mulsina patērētāju un ievērojami apgrūtina dažādu banku piedāvājumu salīdzināšanu.
…
