Periodonta slimību diagnostika un ārstēšanas metodes

Secinājumi un priekšlikumi
1. Apzinot un analizējot pētījuma tematam atbilstošo medicīnisko literatūru, kā arī izvērtējot autoru atziņas, konstatēts, ka
• Periodonta slimību cēlonis ir noteiktu Gr- anaerobo mikroorganismu pieaugums un izmaiņas dažādu baktēriju proporcionālajā daudzumā, kas producē toksīnus, izraisot iekaisumu un tālāku periodonta audu destrukciju. Periodonta attīstībai nepieciešama ne tikai aplikuma baktēriju klātbūtne, bet arī ģenētiski predisponēts organisms un viens vai vairāki riska faktori.
• Mutes dobuma higiēnai ir būtiska nozīme periodonta slimību novēršanā. Nevainojama, rūpīga, individuāla mutes dobuma higiēna ir svarīgākais profilakses līdzeklis, faktors, kas palīdz jau agrīnā stadijā konstatēt zobu, smaganu, gļotādas saslimšanas.
• Periodontīts ir zoba balstošo audu saslimšana. Periodonta slimību diagnosticē, izvērtējot pacienta vispārējo veselības stāvokli, ievācot anamnēzi par pacientu, balstoties uz subjektīvo un objektīvo atradni, kā arī uz papildizmeklēšanas metodēm – RTG, sakodiena modeļiem, klīnisko fotografēšanu un aplikuma mikrobioloģisko izmeklēšanu.
• Ārstēšanas iespējas periodonta saslimšanu pacientiem ir iniciālās - etiotropās, pamata ārstēšanas metodes, ķirurģiskā ārstēšanas, rekonstruktīvā un uzturošā ārstēšana. Tās ietver sevī anamnēzes ievākšanu, klīnisko izmeklēšanu, precīzu diagnozes uzstādīšanu, akūto stāvokļu ārstēšanu – lokāla un vispārēja ārstēšana, vispārējo organisma slimību ārstēšanu un komplikāciju profilaksi, pacienta iepazīstināšanu ar izmeklēšanas rezultātiem, informēšanu un motivāciju.
…