Plaušu artērijas trombembolijas diagnostika un ārstēšana pirmshospitālā etapā

Secinājumi
1. Lielāka daļa respondentu (86,36%) atzīmēja, ka plaušu artērijas trombembolija ir bieži satopama patoloģija neatlikāmas medicīniskas palīdzības etapā.
2. Pēc respondentu atbildēm pacientu anamnēzē esošas dziļo vēnu tromboze (63,6%), hroniska sirds mazspēja (50,0%) vai priekškambaru mirdzaritmija (54,5%) biežāk komplicējas ar plaušu artērijas trombemboliju.
3. Pēc respondentu atbildēm, gados vecie pacienti (59,1%), pacienti ar hronisku venozu nepietiekamību (43,2%) un ilgstošu imobilizāciju (52,3%) tiek sastopti visbiežāk, veicot plaušu artērijas tromembolijas diagnostiku pirmshospitālā etapā.
4. Biežāka pacientu sūdzība nemasīvas un masīvas plaušu artērijas trombembolijas gadījumā ir aizdusa, nemasīvas PATE gadījumā to atzīmēja 86% un masīvas 82% respondentu, ka arī sāpes krūtīs aiz krūšu kaula, 34% respondentu arzīmēja nemasīvas PATE gadījumā un 56% masīvas PATE gadījumā, atbilstoši EIK datiem biežākais neatliekāmas medicīniskas palīdzības izsaukuma motīvs ir – elpošanas problēmas, 20,7% izsaukumu.
5. Pētijumā respondenti atzīmēja, ka plaušu artērijas gadījumā pacientiem biežāk būs vērojama tahikardija (68,2% nemasīvas un 75,0% masīvas PATE gadījumā), tahipnoe (70,5% nemasīvas un 88,6% masīvas PATE gadījumā) un skābekļa saturācija būs zemāka par 98% (61,4% nemasīvas un 86,4% masīvas PATE gadījumā).
6. Plaušu artērijas trombembolijas tipiskas SIQIIITV1 – V3 izmaiņas elektrokardiogrammā, būs vērojamas reti, to atzīmēja 65,9% respomdentu.
7. Visbiežāk pielietojamais medikaments neatliekamas medicīniskas palīdzības etapā, pacientiem ar plaušu artērijas emboliju ir medicīniskais skābeklis, kas izskaidrojams ar to, ka biežāka sūdzība ir aizdusa un pēc EIK analīzes 84 pacientiem tika novērota hipoksēmija (45,7%).
…