Secinājumi
1) Lielākā daļa respondentu ikdienā spēj sadarboties, taču ir novērojamas grūtības gados jaunāko dejotāju vidū, līdz ar to pieaugot respondentu vecumam, pieaug arī respondenta spēja ikdienā sadarboties;
2) Ikdienas aktivitātēs sadarbībai ir liela nozīme, un pieaugot respondentu vecumam, pieaug arī sadarbības nozīme ikdienas aktivitātēs;
3) Pieaugot respondenta spējai ikdienā sadarboties, pieaug arī sadarbības nozīme respondenta ikdienas aktivitātēs un respondenta sadarbības efektivitāte;
4) Lielākoties deju kolektīvā ir novērojama efektīva sadarbība, taču eksistē arī šķēršļi, kas liedz gados jaunākiem dejotājiem efektīvi sadarboties, līdz ar to, pieaugot respondentu vecumam, pieaug arī respondenta sadarbības efektivitāte;
5) Sadarbība deju kolektīvā lielākoties izpaužas kā savstarpējo attiecību veidošanās, vērtību, ideju un iemaņu iegūšana un komandas darbs;
6) Sadarbību deju kolektīvā ietekmē kolektīva dalībnieki, kolektīva pedagogi un apkārtējā vide, taču visbūtiskāk kolektīva dalībnieki;
7) Pedagogam ir būtiska nozīme sadarbības veicināšanā respondenta deju kolektīvā;
8) Respondenta vēlmes, vajadzības un iespējas ne vienmēr deju kolektīvā tiek izprastas, kas var radīt šķēršļus efektīvai sadarbībai, taču pieaugot respondentu vecumam, pieaug arī respondenta vēlmju, vajadzību un iespēju pamatotība;
9) Pieaugot respondentu vecumam, samazinās to faktoru apjoms, kas traucē respondentam efektīvi sadarboties deju kolektīvā;
10) Būtiskākie faktori, kas traucē respondentiem sadarboties ir vienaudžu attieksme, kompleksi un raksturu atšķirība;
11) Būtiskākie faktori, kas veicinātu sadarbību deju kolektīvā ir bieža saskarsme, pozitīva attieksme un atbalsts;
12) Deja ir nozīmīga ikdienas darbība, kas veicina sadarbību pusaudžu vidū;
13) Mūsdienu deju nodarbībās tiek iegūtas spējas un prasmes, kas attīstīta respondenta personību;
14) Veiktie novērojumi liecina, ka pusaudži ir tendēti uz pašattīstību un izaugsmi.
…
