IEVADS
Autores izvēlētā diplomdarba tēma ir „PVN administrēšanas procesa pilnveidošanas iespējas VID RRI Rīgas rajona nodaļā”
Šī tēma ir aktuāla, jo nodokļu administrēšana ir sarežģīts un ļoti sens process, kas radās jau reizē ar nodokļiem un nepieciešams nepārtraukti meklēt pilnveidošanas iespējas, jo nodokļu administrēšanas vājās puses negodīgi nodokļu maksātāji var izmantot savā labā un var novest pie neadekvātiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, kā arī apgrūtina efektīvu nodokļu administrēšanu un brīvprātīgas nodokļu saistību izpildes kultūras izveidošanu.
Kopš Latvijas ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, ir nepieciešama nodokļu sistēmas pilnveidošana, jo īpaši netiešo nodokļu sfērā, pie kuras pieder arī PVN, jo ņemot vērā pasaules ekonomikas globalizāciju un integrāciju, kad ar katru gadu tiek mazināti šķēršļi brīvai preču, kapitāla un personu kustībai palielina iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas.
Kā problēma, kas izpaužas, kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas iespējams ir kā savdabīga reakcija no nodokļu maksātāju puses, ko varētu izskaidrot ar nodokļu maksātāju negatīvu attieksmi pret sabiedrības kopprodukta sadales un pārdales taisnīguma principiem. Kā viens no nodokļu nemaksāšanas izpausmes veidiem ir “fiktīvo uzņēmumu” dibināšana, kas nodara lielus zaudējumus valsts ekonomijai. Ņemot vērā “fiktīvo uzņēmumu” darbību iespējams secināt, ka nodokļu administrēšana Latvijā ir jāpilnveido, lai nepieļautu negodīgu nodokļu maksātāju izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Izvairīšanās no nodokļu nomaksas apgrūtina nodokļu administrēšanu, kā arī tiek apdraudēti valsts ieņēmumi, kā arī tiek radīts maldīgs priekšstats par komercdarbības vidi Latvijā.
Ņemot vērā, ka pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir nozīmīgākais valsts pamatbudžeta ieņēmuma avots, tādēļ nepieciešami uzlabojumi tieši pievienotās vērtības administrēšanā, kur tiek piesaistīta sadarbība arī ar citām Eiropas Savienības nodokļu administrācijām, lai iespēju robežās ietekmētu arī krāpšanas mēģinājumus saņemot preces no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Pētījuma objekts – PVN administrēšana
Pētījuma priekšmets – PVN administrēšanas pilnveidošanas process VID RRI Rīgas rajona nodaļā un Latvijā.
Diplomdarba mērķis ir balstoties uz speciālās ekonomiskās literatūras un PVN administrēšanas prakses rezultātiem izstrādāt priekšlikumus šī nodokļa administrēšanas uzlabošanai VID RRI Rīgas rajona nodaļā un Latvijā.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika veikti sekojoši uzdevumi:
• analizēt PVN ieņēmumus ietekmējošos faktorus;
• analizēt pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas problēmas;
• izstrādāt priekšlikumus pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas uzlabošanai.
Ņemot vērā, ka PVN administrēšanu nav iespējams izmainīt tikai Rīgas rajona nodaļas ietvaros, izteiktie priekšlikumi tiek piemēroti arī valsts nodokļu sistēmai, no tā arī izriet diplomdarbā pierādāmā hipotēze: pilnveidojot PVN administrēšanas procesu un novēršot nepilnības likumdošanā tiktu palielināti valsts pamatbudžeta nodokļa ieņēmumi.
Diplomdarbs sastāv no ievada, trīs nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem. Darba apjoms 77 lpp., 5 tabulas, 17 attēli.
Pirmā nodaļā tiek skaidrota nodokļu būtība, pievienotās vērtības nodokļa būtība un administrēšanas pamatprincipi, kā arī izvērtēts pievienotās vērtības ieņēmumus ietekmējošos faktorus.
Otrā nodaļa ietver teoriju un tiek apskatīta nodokļu administrēšanas organizācijas un nodokļu administrēšanas funkcijas.
Trešajā nodaļā tiek analizētas pievienotās vērtības administrēšanas nepilnības, kur īpaša nozīme tiek pievērsta „fiktīvo uzņēmumu” darbības analīzei un izstrādāti priekšlikumi „fiktīvo uzņēmumu” darbības ierobežošanai administrēšanas pilnveidošanai.
Darba nobeigumā tiek izstrādāti galvenie secinājumi un priekšlikumi pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas uzlabošanai VID RRI Rīgas rajona nodaļā un Latvijā.
Darbā izmantota informācijas apkopošana, datu statistiskās un grafiskās analīzes metodes un tiek analizēti statistikas dati par 2007. un 2008. gadu un 2009. gada pirmo ceturksni.
Darbā tika izmantota likumdošanas normatīvo datu krājumi, mācību literatūra, speciālā literatūra, publikācijas periodikā, statistiskie datu krājumi, publikācijas internetā kā arī VID GNP un VID RRI Rīgas rajona nodaļas nepublicētie dati.
1. PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKĻA NOZĪME NODOKĻU SISTĒMĀ
1.1. Nodokļi kā pārvaldes elements
Nodokļus var uzskatīt par vienu no senākajiem sabiedrības institūtiem, to rašanās ir nesaraujami saistīta ar valsts pastāvēšanu. Pārejot no naturālās saimniecības uz naudas attiecībām izraisīja arī nodokļu mehānisma izveidi.
Visā cilvēces vēstures attīstības gaitā valsts un sabiedrības nepieciešamo vajadzību apmierināšanai ir pastāvējuši nodokļi un nodevas kā sabiedrības kopprodukta pārvaldes instruments.
Vēsturiski ir izveidojies tā, ka cilvēki nodokļus parasti uztver kā obligātos maksājumus, kurus iekasē valsts vai pašvaldība no fiziskām un juridiskām personām pēc likmes un kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos.
Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu 1990.gada 4.maijā bija nepieciešams sākt veidot jaunu neatkarīgas valsts nodokļu sistēmu.
Latvijas nodokļu sistēma nepārtraukti attīstījās, mainījās un 1991.gadā stājās spēkā likums “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”(tas ir uzskatāms par nodokļu un nodevu “jumta” likumu), kas noteica nodokļu un nodevu veidus, objektus, maksātājus, atbildību par nodokļu likumdošanas pārkāpšanu, strīdu izskatīšanas kārtību, kā arī pamatprincipus, pēc kuriem veidojami atsevišķi nodokļu likumi.
Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu veido:
valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un likmi nosaka Saeima;
valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām, citiem likumiem un Ministra kabineta noteikumiem;
pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
Nodoklis - ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām.
valsts nodeva - obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem);
pašvaldības nodeva — pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos;
nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas ari ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem.1
…
