Rīgas ostas muitas uzraudzība

IEVADS

Latvijas lēmums iestāties Eiropas Savienībā (ES) būtiski ietekmēja muitas darbu, jo iestāšanās bija iespējama tikai tad, kad muita bija sakārtojusi savu dienestu atbilstoši ES noteiktajiem standartiem.
Šā gada 1.maijā Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidosta, ostas un pieņemšanas - nodošanas dzelzceļa stacijas kļuva par Eiropas Savienības ārējo robežu. No kādreizējiem 44, kā ES ārējie muitas kontroles punkti saglabājās vairs tikai 23.
Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, ir jāspēj īstenot daudz jaunu muitas funkciju. Savas kompetences ietvaros muitai ir jānodrošina ES Kopējās lauksaimniecības politikas administrēšana – lauksaimniecības produktu importa un eksporta režīma kontroli un attiecīgo maksājumu iekasēšanu.
Pēc iestāšanās ES vairs nevar runāt tikai par Latvijas tirgu vai Latvijas patērētāju interesēm, jo Latvijas muitai ir jāaizsargā visas ES patērētāju un kopējā tirgus intereses. Visas ES finansiālo interešu, iekšējā tirgus un sabiedrības aizsardzībai nepieciešama atbilstoša muitas kontrole, jo kļūstot par ES ārējo robežu, Latvijas muitai ir jāuzņemas daļa pienākumu, ko līdz šim veikušas dalībvalstis ar ilgu pieredzi ES normatīvo aktu piemērošanā.
Pēc iestāšanās ES galvenais muitas darbību regulējošais normatīvais dokuments ir ES muitas kodekss.
Latvijas muitas mērķis ir nodrošināt to, ka preču, kuģu, sauszemes transportlīdzekļu, vilcienu, lidmašīnu un pasažieru kustība, iebraucot Latvijas Republikas teritorijā vai izbraucot no tās, notiek atbilstoši ES muitas kodeksa prasībām.
Mūsdienu muitas kontrole nav iedomājama bez riska analīzes, selektivitātes un pēcmuitošanas audita, bet pat viss šis līdzekļu kopums nespēj nodrošināt efektīvu kontroli, ja muita darbojas viena pati. Sekmīgs rezultāts iespējams tikai cieši sadarbojoties dažādām valsts institūcijām, kas strādā uz robežas, pilnveidojot savstarpējo sapratni starp muitu un uzņēmējiem, kā arī pastāvot labai starptautiskai sadarbībai ar citu valstu muitu dienestiem.
Latvija sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir tranzīta satiksmes krustpunkts. Latvija ir ceļā no Rietumeiropas uz NVS valstīm un no Eiropas dienvidiem uz ziemeļiem, kā arī pretējā virzienā. Latvijas jūras robeža ir 494 kilometrus gara – ar trijām lielām jūras ostām: Rīgu, Ventspili un Liepāju un septiņām mazākām. No šīm ostām tirdzniecības ceļi ved uz visām pasaules valstīm. Pēc iestāšanās ES Latvijas austrumu robeža kļuva par ES ārējo robežu, tādēļ valsts ekonomikā nozīmīgu vietu ieņem kravu tranzīts, pasažieru pārvadājumi, tūrisms un to apkalpojošās infrastruktūras.

…