Pētījuma mērķis: noskaidrot, kā sižetiskā – lomu rotaļa sekmē bērnu estētiskās gaumes attīstību.
Pētījuma priekšmets: rotaļa pedagoģiskajā procesā.
Pētījuma objekts: estētiskās gaumes attīstība ar rotaļas starpniecību.
Hipotēze – estētiskā gaume tiek ieaudzināta ne tikai muzikālās, tēlotājdarbības, daiļlasīšanas nodarbībās, bet arī caur bērnu ikdienas sižetiskām – lomu rotaļām.
Darba teorētiskā daļa pamatojas uz L.S. Vigotska, A.N. Leontjeva, D.B. Eļkoņina, A.V. Zaporožeca, R.S. Ņemova izstrādātajiem fundamentālajiem nolikumiem. Pirmsskolas bērnība – pirmais bērna psihiskās attīstības posms, un tādēļ tas ir pats atbildīgākais. Šajā laikā tiek iepotēti visu personības psihisko īpašību un īpatnību pamati, izzināšanas procesu un darbības veidu pamati. Sevišķo vietu pirmsskolnieka darbībā ieņem sižetiskās – lomu rotaļas. Tās ir viens no pirmsskolnieku estētiskās gaumes attīstības pamatveidiem.
Darba praktiskā dala veltīta veiktā pētījuma aprakstam. Eksperimenta veikšanai bija izvēlētās divas apakšgrupas no četriem sešgadīgajiem bērniem – eksperimentālā grupa un kontrolgrupa. Eksperimentālajā grupā, sagatavojot un veicot sižetiskās – lomu rotaļas, biju likusi uzsvaru uz bērnu estētiskās gaumes nostiprināšanu un attīstību.
Kontrolgrupa nesaņēma papildus estētiskās audzināšanas sižetiskās – lomu rotaļās.
Paveiktais darbs ļauj apgalvot, ka Rīgas pilsētas 110.pirmsskolas iestādē veiktais bērnu estētiskās gaumes audzināšanas ar sižetiskās – lomu rotaļu palīdzību pētījums pierādījis, ka estētiskā gaume bērniem tiek ieaudzināta ne tikai plāna nodarbībās, bet arī bērnu ikdienas patstāvīgās rotaļās, tikai tad var sasniegt labus rezultātus pirmsskolnieku estētiskajā audzināšanā.
Rotaļām mūsu dzīvē ir ļoti daudzveidīga nozīme. Jebkura ar nosacījumiem saistīta darbība – tā ir rotaļa. D.B. Eļkoņina koncepcijā, uz kuru orientējas rotaļas pētnieki, ar jēdzienu “rotaļa” tiek izprasta tāda darbība, kurā tiek atveidotas sociālās attiecības starp cilvēkiem ārpus tieši utilitārās darbības apstākļiem.
Rotaļa – visjaudīgākā cilvēka “patības” sfēra: pašizteiksmes, pašnoteikšanos, pašpārbaudes, pašrehabilitācijas, pašīstenošanos sfēra. Pateicoties rotaļām, bērns mācās uzticēties pats sev un visiem cilvēkiem, atpazīt, kas būtu jāpieņem, bet kas – jānoliedz apkārtējā pasaulē.
Ar rotaļu iespējams izzināt bērnu. Ar rotaļas palīdzību var koriģēt, uzlabot, attīstīt bērnos svarīgas psihiskās īpatnības, cilvēciskas personas īpašības. Pedagogiem, vecākiem, visiem pieaugušiem svarīgi ir atcerēties, ka tieši tāpat, kā pieaugušā pienākums ir strādāt, bērnam nepieciešams rotaļāties, jo bērns ir “spēlējošā būtne”.
Rotaļu darbība ir vadošā pirmsskolas vecuma bērna darbība. Bērns apgūst dažādas rotaļas – sižetiskās lomu, kustīgās, režisoru, didaktiskās rotaļas – dramatizēšanas, kuri rada būtisku ietekmi uz visām mazuļa psihes pusēm.
Tieši rotaļā bērnu dzīve noris sevišķi interesanti, pilnīgi, un tieši tajā izpaužas visas viņu spējas, intereses un tieksmes.
Svarīgākā rotaļas nozīme ir tā, ka rotaļa – tā ir tāda bērnu dzīves organizācijas forma, kurā veidojas noteiktas savstarpējās attiecības viņu vidū, veidojas viņu jūtas. Rotaļu daudzveidība, to satura bagātība sekmē šo jūtu un attieksmju izpaušanu, visu bērnu spēju un tieksmju, tai skaitā estētisko, attīstību.
Bērnu estētiskā attīstība rotaļās ir viņu māksliniecisko spēju, viņu radošās darbības, viņu gaumes noskaidrošana un attīstīšana. Ar iztēles un fantāzijas palīdzību bērni rada savu rotaļu sižetus. Priekš tam viņi izmanto nodarbībās un ikdienas dzīvē apgūtos visiespējamākos izteiksmes līdzekļus: valodu, kustības, mīmiku, dziedāšanu. Visā tajā slēpjas neizsmeļamās estētiskās audzināšanas iespējas.
Pat visvienkāršākās un izplatītākās sižetiskās – lomu rotaļas sekmē bērnu estētisko jūtu un spēju izpaušanu un attīstību. Rotaļājoties, piemēram “mātēs un meitās”, bērns mātes lomā dzied dziesmiņu, auklējot savu “meitiņu”. Un nevis vienkārši dzied, kā šo dziesmiņu dziedātu nodarbībās, bet gan iejūtoties lomā, dzied, ieguldot tajā savas jūtas – maigumu pret “meitu”, mīlestību, uzmanību, rūpes.
Bērna estētiskajā audzināšanā, viņa priekšstatu par skaistumu veidošanā, viņa gaumes attīstīšanā ļoti lielu lomu spēlē sadzīves estētika. Vide, kurā bērns aug, kurā viņš atrodas ik dienas un pastāvīgi, ietekmē viņa mākslinieciskās tieksmes, noteic viņa mākslinieciskās vajadzības un prasības. Tas viss attiecas arī uz to vidi, kurā bērns rotaļājas.
Ja bērniem apkārt ir skaistas rotaļlietas, rotaļu materiāli, galda rotaļas, ja “rotaļu stūrīšos”, kuros bērns pavada ļoti daudz laika, mēbeles, trauki, leļļu apģērbi, veļa un citi priekšmeti, kurus ar gaumi izvēlējās pieaugušie, būs arī skaisti un ērti izvietoti, bērni pie tā pierod, un viņiem atlīstas mākslinieciskā izjūta, gaume, vajadzība pēc skaistā sev apkārt.
Rotaļājoties, bērni iegūst viņiem ikdienas dzīvē nepieciešamas iemaņas: prasmi skaisti izvietot rotaļlietas uz plaukta, izvietot mēbeles leļļu stūrītī, skaisti klāt galdu, viņi pierod sekot apģērba, apavu, frizūras, leļļu kārtībai, tīrībai, akurātībai. Ar laiku šīs iemaņas un vajadzības tiks pārnestas no rotaļas uz reālo dzīvi.
Tādā veidā, pedagoga vadīto daudzveidīgo rotaļu procesā tiek risināti bērnu estētiskās audzināšanas uzdevumi, attīstīta mīlestība un tiekšanās pie daiļā, prasme ieraudzīt un atrast skaistumu apkārtējā dzīvē – dabā, mākslā, cilvēku darbā un rīcībā, veidojas mākslinieciskās spējas un radošums, rodas tiekšanās pie mākslinieciskās darbības, tiek ieaudzināta gaume.
Mana darba tēma “Sižetiskā lomu rotaļa kā estētiskās audzināšanas līdzeklis”. Šī problēma mani ieinteresējusi tādēļ, ka liela nozīme pedagoģiskajā literatūrā ir piešķirta pedagoģiskai audzināšanai, notiekošai tēlotājmākslas, daiļlasīšanas, mūzikas un citās nodarbībās. Ir daudz materiālu, kuri palīdz risināt estētiskās audzināšanas uzdevumus ikdienas dzīvē, sadzīvē. Un tikai bērnu rotaļas kā estētiskās audzināšanas līdzeklis pagaidām ir visai maz izpētītas.
Darba mērķis – noskaidrot, kā sižetiskā lomu rotaļa sekmē pirmsskolnieka estētiskās gaumes audzināšanu.
Priekšmets – rotaļa pedagoģiskajā procesā.…
