Teorētiskā daļa.
1.1Lomu psiholoģiskā teorija.
Lai gan mūsdienās socializācijas procesu pētīšana ārzemēs ir ļoti izplatīta un sociālo faktoru nozīme bērna attīstībā kļuvusi gandrīz vispāratzīta, paša socializācijas procesa likumsakarības vēl joprojām nav pietiekami atklāta. Šādā kontekstā mēs īsi izklāstīsim „lomu teoriju”, kura laikam gan ir vienīgā, kas cenšas atklāt „mehānismu”, kā bērns apgūst sociālo pieredzi.
Lomu teorija sāka veidoties Amerikā pirms 25-30 gadiem. Tās galvenos jēdzienus izstrādājis G. Mīds (G. Mead). Tā aplūko subjekta mijiedarbību ar apkārtējo sociālo īstenību, pirmām kārtām ar citiem cilvēkiem. Lomu teorija izvirzījusi uzdevumu izskaidrot cilvēku uzvedību tās sarežģītības visaugstākajā līmenī. Atšķirībā no daudziem citiem mijiedarbības pētījumiem šī teorija skata gan subjektu, gan sabiedrisko vidi kā veseluma vienības, kurām ir sava iekšējā struktūra.
Šīs teorijas galvenie jēdzieni ir „loma”, „pozīcija” un „Es”.
Sākumā visi šie jēdzieni bija ļoti abstrakti un maz ietekmēja konkrētos pētījumus un amerikāņu psihologu uzskatus. Taču pēdējo 15 gadu laikā šie jēdzieni, it īpaši lomas jēdziens, kļuva par pētīšanas priekšmetu. Tos socializācijas procesa skaidrojumam izmanto daudzi psihologi (S. D. Katrels, T. Parsons, A. Šils, T. Sarbins u. c.). Tas nenozīmē, ka visu šo psihologu teorētiskas koncepcijas ir identas. Taču visi viņi izmanto minētos jēdzienus minēto psihisko parādību analīzei un skaidrojumam. Teorētisko pozīciju nesakritība rada tādu stāvokli, ka dažādi psihologi, operējot ar minētajiem jēdzieniem, ieliek tajos dažādu jēgu (bieži vien pat neprecizējot savu interpretāciju), kas ļoti apgrūtina šo jēdzienu izpratni.
Mums šķiet, ka lomu teorijas galveno jēdzienu („loma”, „pozīcija”, „Es”, „gaidas” u.c.) saturu relatīvi precīzi var atsegt šādā veidā.
Cilvēks sabiedrībā vienmēr ieņem noteiktu pozīciju vai amatu. Pozīcijai atbilst noteiktas tiesības un pienākumi. Tā, piemēram, skolotāja pozīcija saistīta ar vienu tiesību un pienākumu kopumu, skolēna pozīcija- ar citu. No šī viedokļa tiek runāts par tēva un dēla, sievas un mātes, rūpnīcas direktora strādnieka pozīciju utt. Citādi sakot, visa sabiedrība ir organizēta atsevišķu, mijiedarbībā esošo vienību, pozīciju vai amatu veidā; no šī viedokļa „pozīcija” ir strukturāli veidota „sabiedrības vienība”.
Loma būtībā tiek skatīta kā to darbību kopums, kuru veic subjekts savas pozīcijas realizēšanai. Pozīcija ir saistīta ne tikai ar noteiktu cilvēka darbības sistēmu, bet arī ar noteiktu gaidu sistēmu. Tas nozīmē, ka no cilvēka, kurš ieņem attiecīgo pozīciju, apkārtējie gaida šai pozīcijai atbilstošu rīcību (noteiktu lomas izpildi); vienlaikus arī pats cilvēks gaida no citiem noteiktu attieksmi pret sevi un priekšstata tās cilvēku gaidas, kuras pašam jāattaisno. Pavērosim, kā šos jēdzienus skaidro T. Sarbins .
…
