Sīpolloku ieguves iespējas neapkurināmās plēves seguma siltumnīcās

Dārzeņkopība ir specializēta dārzkopības apakšnozare, kura aptver dārzeņu audzēšanu atklātā laukā un segtajās platībās. Tās uzdevums - nodrošināt iedzīvotājus ar dārzeņiem atbilstoši fizioloģiskajai normai ir 150 - 160 kg vienam iedzīvotājam gadā.
Pie sīpolaugiem pieder vairākas lauksaimniecības kultūras, no dārzeņiem – sīpoli, puravi un ķiploki. Aleksejevas M. B. grāmatā ir rakstīts, ka tās ir senas kultūras, kas bijušas pazīstamas vairāk nekā pirms 4500, domā pat, ka pirms 6000 gadiem. Arī Zaļumu Avizē ir rakstīts, ka sīpoli Senajā Ēģiptē (jau V gadsimtā pirms mūsu ēras) bija obligāti vergu piramīdu cēlāju ēdienkartē, ka arī obligāts priekšmets karavīru somās (Aleksejeva, 1960; Zaļumu Avīze, 1999).
Daudzos literatūras avotos, kurās aprakstīta sīpolaugu uzturvērtība un medicīniskās īpašības ir uzsvērts, ka sīpoli nav tik bagāti ar vitamīniem kā sīpolloki – tajos C vitamīna ir trīsreiz vairāk nekā pašos sīpolos. Vitamīns C, kā arī citi vitamīni un sīpolaugos esošie fitoncīdi ļoti nepieciešami arī agri pavasarī, kad strauji izplatās infekcijas slimības, kā arī saaukstēšanas gadījumos. Lokos ir arī vairāk kālija, kalcija, fosfora un dzelzs. Galvenā sīpolu vērtība ir ēteriskās eļļas, kas uzbudina kuņģa sekrēciju, palielina apetīti un satur fitoncīdus – baktēriju iznīcinātājus. Sīpoli regulē un aktivizē vielmaiņu, pazemina holesterīna, bet diabētiķiem cukura līmeni (Книга о вкусной и здоровой пище, 1954; Голышенков, 1982; Лекарственные средства, 1993; Скляревский, Губанов, 1987; Форчун, 1993).
Saimniecības, kur ir neapkurināmas plēves seguma siltumnīcas var racionāli tās izmantot, audzējot starpkultūras. Jāpanāk, lai saimniecības iegūtu iespējami vairāk produkcijas no platības vienības, reizē ar to nodrošinot iedzīvotājus ar agro dārzeņu produkciju. Sīpolus loku ieguvei var audzēt visu gadu, kā arī rudens un ziemas periodos, taču nepieciešama apkure un papildus apgaismojums. …