Skolotāja stresa pārvaldīšanas veicināšana pirmsskolas pedagoģiskajā procesā

Nākotnes valsts modelis, visas sabiedrības veidošanā ir lielā mērā atkarīgs no pedagogiem. ‘’Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā’’ (MK noteikumi Nr. 716, 2. pants). Būtiska nozīme ir pirmsskolas pedagogu pirmajai pieredzei un profesionalitātei, lai varētu veiksmīgi īstenot uzstādīto mērķi, kas spēlē arī lielu lomu izglītojamo skolas gaitās un, vispārīgi, turpmākajā dzīvē (Lemešonoka, 2022). Ja pedagogu pārņem stress un, ir vājas vai neesošas tā pārvaldīšanas prasmes, tad darba ražīgums ir zems. Izglītojamiem netiek nodrošināts kvalitatīvs un pilnvērtīgs pēc izglītības mērķa noteikts mācību process, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz viņu attīstību un akadēmiskajiem sasniegumiem nākotnē. Ja pedagogu pārņem stress, bet ir zināmas, atbilstošas un pieejamas tā pārvaldīšanas iespējas, tad pedagogs var darboties pēc savām spējām un darba ražīgums atkal palielinās (De Schipper et al, 2009).
Saskaņā ar vienu no agrākajiem, pieejamiem pētījumiem par pedagogu stresu, 2003. gadā zinātniece, Uzole savā pētījumā atzīmēja, ka 54 % Latvijas pedagogu novērtē savu profesionālo darbību kā profesiju, kas ikdienā pakļauj viņus lielam stresam (Uzole, 2003). Gadiem mainoties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības 2016. gada veiktajā pētījumā par skolotāja darba prestižu tika secināts, ka kopumā 83, 4 % Latvijas pedagogu saskaras ar darba stresu (Nestere – Nikandrova, 2016). …