REZULTĀTI UN DISKUSIJA
Diplomdarbā „Sociālā darba ar kopienu iespējas bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanā: Krustpils novada piemērs” autore apskatīja šādas tēmas: Sociālais darba ar kopienu, jēdziena kopiena skaidrojums, apskatīja sociālā darba mezopraksi un makropraksi, kā arī sociālā darba ar kopienu stratēģijas. Autore analizēja bezdarbniekus kā īpašu sociālā darba klientu grupu un analizēja resursus sociālajā darbā ar kopienu. Lai noskaidrotu, kā sociālais darbs ar kopienu tiek pielietots bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanā Krustpils novadā diplomdarba autore pielietoja tādas metodes kā anketēšana, daļēji strukturēta intervija un dokumentu analīzi. Tajās piedalījās Krustpils novada bezdarbnieki un Krustpils novada pašvaldības pārstāvji. Tika iegūti sekojoši rezultāti:
Diplomdarba autori pārsteidz, ka kopienas darba aspekti vāji pielietoti Krustpils novada kopienā līdz ar to bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanā nenotiek komandas darba veicināšana, informācijas aprites veicināšana un sabiedrības biedrošanās kopīgu mērķu sasniegšanā. Kā arī notiek vāji iedzīvotāju problēmu un iespēju apzināšanās, iedzīvotāju gūtās pieredzes izmantošana un arī netiek celta iedzīvotāju motivācija līdzdarboties.
Sociālā darba ar kopienu aspektus diplomdarba autore saskata Sociālā dienesta veidotājā krīzes centā vecākiem bezdarbniekiem, jo tiek noteiktas vietējās sabiedrības problēmas un vajadzības, un rīcība tiek virzīta uz kopienas locekļu svarīgu rezultātu sasniegšanu. Tomēr diplomdarba autore nesaredz atgriezeniskās saites iegūšanu no mērķa grupas šī pakalpojuma ieviešanas gaitā un novērtēšanā.
Diplomdarba autore saskata sociālā dienesta iniciatīvu aizstāvēt mazaizsargāto grupu intereses, veidojot jaunu sistēmu, jauna sistēma tiek veidota ņemot vērā sociālā dienesta iegūto statistiku sociāli atbalstīt mazaizsargāto grupu vairākumu.
Sociālā darba ar kopienu aspektus diplomdarba autore saskata Krustpils novada nevalstisko organizāciju darbībās, jo tajās tiek attīstīta iedzīvotāju biedrošanās, mērķu sasniegšanai veicināta sadarbība biedrību starpā un ar novada uzņēmējiem, veicināta izglītība, veicināta biedru interešu aizstāvība, vākti ziedojumi un biedrības līdzdarbības ietvaros biedri var apmierināt savas pamata vajadzības.
Diplomdarba autore iesaka pašvaldības pārstāvjiem veidot sadarbību un komunikāciju ar sabiedriskajām organizācijām un iedzīvotāju grupām, kopienām, lai notiktu sadarbība piedalīšanās lēmumu pieņemšanas gaitā, notiktu sarunu organizēšana un sabiedrisko organizāciju aktivizēšana.
Diplomdarba autore saskata, ka bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanas ietvaros Krustpils novada Sociālais dienests veicina sadarbību tikai ar Nodarbinātības valsts aģentūru, klienti pēc paša iniciatīvas piedalās biedrībās un citās organizācijās, veicot dokumentu analīzi autore konstatē, ka sociālajam dienestam informācijas par šīm aktivitātēm biedrībās nav.
Pašvaldībai nepieciešams paplašināt un attīstīt transporta sistēmu, lai paaugstinātu iedzīvotāju iespējas pēc sabiedrības biedrošanās, jo Krustpils novada pašvaldības iedzīvotāju apdzīvotības blīvums ir zems un trešo daļu Krustpils novada teritorijas klāj meži un tādejādi iedzīvotājiem grūti tikt uz pagastu centriem no savām lauku sētām.
Pētījuma veikšanas gaitā diplomdarba autore noskaidroja, ka Krustpils novada kopienā pastāv bibliotēkas kopienas, veikla kopienas, skolu kopienas, pagastu pārvalžu kopienas, kur iespējama iedzīvotāju biedrošanās un informācijas nodošana un saņemšana, tādejādi pašvaldībai jāizmanto minētās kopienas komunikācijas veidošanai ar iedzīvotāju grupām.
Pēc sociālā dienesta vadītājas sniegtajām atbildēm diplomdarba autore saprot, ka Krustpils novadā nav sabiedrības grupu, kas ir apvienojušās un veic darbības kopīga mērķa sasniegšanai. Sociālajam dienestam ir veikta statistika un Krustpils novada bezdarbnieku grupa ir apkopota, bet šie bezdarbnieki viens otru nepazīst. Tādejādi diplomdarba autore secina, ka sociālajam dienestam ir apkopota statistika par bezdarbnieku grupu, tālākajai darbībai nepieciešams iegūt grupas līderus un tad vajadzētu noskaidrot šīs grupas vajadzības, veidot grupas sanākšanas un izmantot kopienā pieejamos resursus, lai sasniegtu mērķi, kas nodrošina bezdarbnieku grupas nodarbinātību.
Bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanā jāizmanto tādi Krustpils novada resursi kā zemnieku saimniecības, uzņēmēji, lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Šo resursu izmantošanai jāslēdz līgumi un vienošanās, lai attīstītu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanu un iespējas pamata vajadzību nodrošināšanai saņemt pārtiku, atalgojumu un iespēju pašapliecināties.
Diplomdarba autore secina, ka sociālā darba mezoprakse un makroprakse Krustpils novada pašvaldības darbā tiek daļēji pielietota, jo autore saskatīja sociāla dienesta darbu ar sabiedrības grupām problēmu identificēšana un vajadzību noteikšana, bet nesaskatīja jaunu projektu veidošanu un aktivitātes Latvijas valsts līmenī.
Autore noskaidroja, ka Krustpils novada pašvaldība pastāv cilvēkresursi un sociālie resursi, ka komunikatīvie, izglītības un kultūras, pastāv formālie resursi ka biedrības, zemnieku saimniecības, uzņēmumi, lai izveidotu programmas, kuras informētu un izglītotu bezdarbnieku grupas un izvērtētu bezdarba iemeslus un izveidotas programmas ietvaros apzinātu iespējas bezdarbnieku grupām iekļauties darba tirgu.
Autore noskaidroja, ka Krustpils novada pašvaldība ir tādas bezdarbnieku grupas ka pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, vientuļie vecāki bezdarbnieki, sievietes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma ka bezdarbnieces, un noskaidroja, ka Krustpils novada bezdarbnieki liela dala neapej noturēties darba, jo pastāv atkarības un slinkums strādāt, ka ari noskaidroja, ka aptuveni trešā dala bezdarbnieku ir tādi, kas motivēti strādāt un labprāt strādā savu pamata vajadzību nodrošināšanai.
Krustpils novada bezdarbnieku grupa, kas ir motivēta līdzdarboties un strādāt savas nodarbinātības veicināšanā un pamata vajadzību nodrošināšanā jāizmanto kā resurss un pamats, nemotivēto bezdarbnieku grupas līdzdalībai.
…
