Ievads
Sociālās pārmaiņas, kas saistītas ar iestāšanos ES, pieprasa mērķtiecīgu izglītības sistēmas pilnveidošanos. Būtiska nozīme ir iegūtajai izglītības kvalitātei, arī sporta izglītības kvalitātei. (15, 27. lpp.)
Šodienas modernā sabiedrība pieprasa no izglītības augstu kvalitāti un no katras šajā procesā iesaistītās puses atbildību par procesu un tajā sasniedzamo rezultātu. Sabiedrībai nepieciešamas personības ar spēcīgiem raksturiem un individualitāti, kas spēj sadarboties. (23, 4. lpp.)
Starptautiskās Komisijas par izglītību ziņojumā “Mācīšanās ir zelts” UNESCO eksperti 21. gs. izglītībai izvirza četrus balstus:
1) mācīties zināt;
2) mācīties darīt;
3) mācīties dzīvot kopā, sadzīvot ar citiem;
4) mācīties būt. (15, 10. lpp.)
Mācīties kopā būt – šo 21. gadsimta izglītības stūrakmeni UNESCO izglītības eksperti ir atzinuši par vissvarīgāko. (25, 26. lpp.)
Manuprāt, lai varētu kopā būt, strādāt un dzīvot, ir nepieciešama arī sadarbība. Tās attīstības iespējas izglītības vidē ir ļoti daudzveidīgas. Skolotāja un skolēnu sadarbība pedagoģiskās domas attīstības visdažādākajos periodos vienmēr ir tikusi aktualizēta, un katrā noteiktā sabiedrības attīstības posmā tai izvirzīts kāds konkrēts mērķis.
Beidzamajos gados tradicionālās skolotāja un skolēnu attiecības ir mainījušās un klasē veidojas daudz psiholoģiskajā ziņā sarežģītu situāciju, kas skolotājiem rada lielas problēmas. Ir saprotams tas, ka skolēnu uzvedības problēmas tiek saistītas ar skolotāja un skolēnu attiecību problēmām. Skolotājs, tiekdamies uzlabot savas attiecības ar skolēniem, cenšas sašaurināt problemātiskās uzvedības lauku. Skolotājam vajadzētu ne tik daudz pievērsties kļūmīgo savstarpējo attiecību sekām – agresijai, rupjībai, zagšanai, bēgšanai no skolas, motivācijas trūkumam vai nepaklausībai, bet strādāt tā, lai tiktu atrisināta pamatproblēma – skolotāja un skolēnu attiecības uzlabotos. (4, 10. lpp.)
Visu pedagoģijas vēsturi caurvij doma par skolotāja un audzēkņa mijiedarbību. J. A. Komenskis ,,Lielajā didaktikā” raksta par to, ka skolēnu jāatbalsta un, ja skolotājs būs laipns, labestīgs, ja izturēsies pret skolēniem ar tēvišķīgu mīlestību, tad viņš viegli ,,iekaros” skolēnu sirdis.
A. Makarenko arī pēta audzēkņa un skolotāja savstarpējās attiecības un nonāk pie atziņas, ka cilvēkam jāizvirza pēc iespējas vairāk prasību, bet līdz ar to arī pēc iespējas vairāk cieņas pret viņu.
Domas par skolēna un skolotāja savstarpējām attiecībām atspoguļojas arī citu pedagoģijas klasiķu darbos (Eiropā: J. Herbarts, A. Dīstervēgs, Ž. Ruso; Krievijā: N. Černiševskis, Ļ. Tolstojs, V. Suhomļinskis, P. Kapterevs u.c.). (25, 27. lpp.)
Mērķus var censties sasniegt tad, ja tas notiek, skolēniem un skolotājiem sadarbojoties. Tāpēc ir nepieciešamas stabilas attiecības starp skolotājiem un skolēniem. Skolēnam nepieciešams paļauties ne tikai uz to, ka skolotājs izvirza viņam piemērotus mērķus, bet ir jāuzticas skolotājam arī kā saprotošai un tolerantai personībai. Bez tādas uzticamības, kuru skolotājs var sniegt ar savu personību, ētiski un morāli mērķi nebūs sasniedzami.
Skolotāja un skolēnu daudzveidīgā savstarpējā sadarbība radīs ierosmes, kuras nodrošinās cilvēka personības attīstību. (11, 33. lpp.)
Šādu diplomdarba tematu izvēlējos tāpēc, ka sadarbības jautājums skolās šobrīd ir ļoti aktuāls un problēmu pilns. Darba aktualitāte pamatojas ar nepieciešamību demokrātiskas sabiedrības veidošanās procesā veidot veiksmīgu sadarbību starp skolotājiem un skolēniem.
Mērķis: sadarbības procesa izvērtējums sporta stundās Valmieras 5. vidusskolā un Rīgas Hanzas vidusskolā
Uzdevumi: 1) raksturot pedagoģiskās sadarbības būtību;
2) noteikt un analizēt skolotāju un skolēnu sadarbības aspektus;
3) izveidot modeli sadarbības pilnveidei.
Hipotēze: sporta pedagoga un skolēnu sadarbība skolas pedagoģiskajā procesā ir veiksmīga, ja skolotājs izvēlas atbilstošu vadības stilu un skolotāja personības īpašību profilā būs izteikts entuziasms, optimisms, taisnīgums, iejūtība un atsaucība un, ja humanizējas skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības pedagoģiskajā procesā.
Pētījuma metodes: 1) literatūras izpēte;
2) pedagoģiskais novērojums;
3) aptaujas metodes – anketēšana, intervija;
4) matemātiskās statistikas datu apstrāde un analīze;
5) grafiskās attēlošanas metode;
6) salīdzinošā metode;
7) modelēšana.
Pētījuma objekts: pedagoģiskais process sporta stundās
Pētījuma priekšmets: sporta pedagoga un skolēnu sadarbība
Pētījuma bāze: Valmieras 5. vidusskola un Rīgas Hanzas vidusskola
Pētījuma struktūra: pētījums norisinājās vairākos posmos.
Pirmajā posmā tika studēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra, kas ļāva apzināties problēmas plašumu, ar to saistīto jēdzienu un parādību kopsakarības.
Otrajā posmā tika izstrādāts pedagoģiskā novērojuma plāns. Balstoties uz ilgstošu pedagoģisko novērojumu pamata, tika izstrādāta aptaujas anketa skolēniem un intervijas jautājumi skolotājiem.
Trešajā posmā tika apstrādāta un analizēta iegūtā informācija. Iegūtās informācijas apstrādei tika izmantotas matemātiskās statistikas metodes.
Ceturtajā posmā, izvērtējot sadarbības procesus abās skolās, tika izstrādāts modelis veiksmīgākas sadarbības pilnveidei.
Darbs sastāv no anotācijas, ievada, sešām nodaļām, vienpadsmit apakšnodaļām, rezultātiem, secinājumiem. Darbā ir septiņas tabulas, trīsdesmit viens attēls un septiņi pielikumi.
…
