-
Temata "Cilvēka ietekme uz ekosistēmas un ainavas veidošanos mūsdienu Latvijā" apguve ģeogrāfijas stundā 10.klasē
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 5 | |
1. | LATVIJAS EKOSISTĒMAS UN AINAVAS VEIDOŠANĀS | 7 |
1.1. | Sauszemes ekosistēmu daudzveidība | 10 |
1.2. | Ūdens ekosistēmu daudzveidība | 17 |
2. | ĢEOGRĀFIJAS MĀCĪBU PRIEKŠMETA VIETA UN LOMA 10. KLASES SKOLĒNU IZGLĪTOŠANĀ | 20 |
2.1. | Mācību satura apguve | 21 |
2.2. | Vecumposma loma sekmības veicināšanā | 24 |
3. | TEMATA „CILVĒKA IETEKME UZ EKOSISTĒMAS UN AINAVAS VEIDOŠANOS MŪSDIENU LATVIJĀ” APGUVES IESPĒJAS | 31 |
3.1. | Kooperatīvā mācīšanās loma ģeogrāfijas stundā | 33 |
3.2. | Izskaidrojoši ilustratīvās mācību metodes loma ģeogrāfijas stundā | 35 |
4. | TEMATA „CILVĒKA IETEKME UZ EKOSISTĒMAS UN AINAVAS VEIDOŠANOS MŪSDIENU LATVIJĀ” APGUVES GAITA | 40 |
NOBEIGUMS | 46 | |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 48 |
NOBEIGUMS
Diplomdarbā izvirzītais mērķis tika sasniegts un uzdevumi tika izpildīti. Darba gaitā skatot pedagoģijas metodikas un psiholoģijas literatūru, jāsecina sekojošo.
1. Cilvēka saimnieciskā darbība, kas ignorē ekosistēmas funkcionēšanas likumus, degradē tās struktūru, samazina vai padara neiespējamu ekosistēmu un tās pakalpojumus, tai skaitā, ainavas veidošanos; kā arī neizbēgami vienkāršo ekosistēmu struktūras un sāk to graut.
2. Sauszemes un ūdens ekosistēmas nenoliedzami ir vērtības, kas būtu jāsaglabā pēc iespējas ilgāk. Sasniegtie materiālie mērķi nesniedz ilgstošu gandarījumu, jo pie lietām pierod un tās ir pārejošas. Rodas jaunas vajadzības un zūd sapratne par paliekošām un klātesošām vērtībām.
3. Svarīgi mācīt skolēniem ģeogrāfiju par vides zinībām skolā ne vien teorētiski, bet arī apgūt tās praktiski, lai krājas pieredze nākotnei. Galvenais piesārņotā vidē problēmas ar ūdens kvalitāti ir viena no būtiskākajām nelaimēm, kas var apdraudēt jebkuras dzīvības formas. Jāieskatās dziļāk arī problēmas būtībā, lai kaitējumu ainavas daudzveidībai mazinātu. Tādēļ temata ”Cilvēka ietekme uz ekosistēmas un ainavas veidošanos mūsdienu Latvijā” apguve ģeogrāfijas stundā 10. klasē” būtu jāiekļauj vidusskolas mācību programmā, lai skolēni zinātu ietekmi un skatītu problēmu risinājumus.
4. Psiholoģijas zināšanas var ģeogrāfijas mācīšanu padarīt emocionālāku, palīdzot rast atbildes uz daudziem jautājumiem, kas rodas mācību procesā. Mācot ģeogrāfiju, svarīgi radīt interesi ikvienam skolēnam, lai mācības būtu sekmīgas, un lai attīstītos ikviena pozitīvās dotības.
5. Stundas gaitā ir svarīga jauniešu kontrole ar acu skatieniem, pozīciju noteikšana, lai sekmīgi noritētu darbs stundā un patstāvīga darbība mājās temata ietvaros. Kā arī audzinātājam jācenšas būt lojālam pret audzēkņiem, vērtēt viņu spējas un atbilstoši, godīgi sadalot pienākumu.
6. Ģeogrāfijā izvēlētā temata apguve tiek sekmēta, izmantojot mācību literatūru, tai skaitā - „Pasaules ģeogrāfija vidusskolai”, kas ir oficiāli apstiprināts mācību grāmata Komplektā ietverta arī darba burtnīca „Pasaules ģeogrāfija vidusskolai” - mācību izdevums skolēniem, un skolotāja grāmata, kas paredzēta skolotājam.
7. Integrējoša pieeja pašreizējā laikaposmā personības attīstība un izglītības jomā ir daudzsološa, jo iespēju ir daudz, kuras tik jāprot pareizi izmantot. Tāpēc ir lietderīgi, izmantot ekoloģijas jomā uzkrāto pieredzi attīstīt un veidot izglītības ekoloģiju.
8. Vecumposma īpašības sekmības veicināšanā notiek ne tikai mācību stundās. Skolēnu attieksmi pret notikumiem un parādībām, viņu uzvedību un rīcību ietekmē gan skolas fiziskā vide, gan psiholoģiskais klimats - savstarpējās attiecības skolā, kā arī iespējas aktīvi darboties, apliecināt sevi.
9. Ja jaunietim ir interese pret ģeogrāfiju kā mācību priekšmetu, tad viņš arī cenšas ievākt sev interesantu informāciju par tematiem. Līdz ar to veidojas motīvs, tik jānoliek mērķis savu interešu sasniegšanai, lai pūles mācīšanās gaita nebūtu veltīgas.
10. Starp Es tēliem notiek pagātnes, tagadnes un nākotnes mijiedarbība, rezultātā veidojas attieksmes pret apkārt notiekošo, veidojas indivīds ar savām izjūtām.
11. Mācību sasniegumu pārbaude neapšaubāmi rosina katra skolēna aktivitāti, izraisa gandarījumu, atklāj trūkumus mācību darbā un iespēju noteikt ceļus to novēršanai. Lai skololēnus novērtētu, tiem ir jāveic apzinātas darbības, kas ir sasniedzama ar pasniedzēja racionālu izturēšanos.
…
Cilvēks ir kļuvis par visietekmīgāko būtni uz planētas. Viņa darbības rezultātā ir notikušas fundamentālas pārmaiņas apkārtējā vidē: ūdens ir kļuvis piesārņots visos ūdens aprites posmos, cīņā pret kaitēkļiem tiek izmantoti pesticīdi, daudzas ķīmiskas vielas apkārtējā vidē nonāk kā rūpnieciski atkritumi. Uzskaitījumu varētu turpināt, tomēr šīs īslaicīgās vides pārmaiņas ainavā nevar aplūkot atrauti no procesiem, kas notiek biosfērā.
- Daugavpils izaugsmes faktori 19.gadsimtā
- Temata "Cilvēka ietekme uz ekosistēmas un ainavas veidošanos mūsdienu Latvijā" apguve ģeogrāfijas stundā 10.klasē
- Zemes izmantošanas struktūras maiņa Latvijā 20.gs. (Ainavu daudzveidības aspekts)
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Daugavpils izaugsmes faktori 19.gadsimtā
Term Papers for university49
Evaluated! -
Zemes izmantošanas struktūras maiņa Latvijā 20.gs. (Ainavu daudzveidības aspekts)
Term Papers for university54
-
Ar naftas produktiem piesārņotas grunts pārvaldības modeļa darbības priekšlikumi Rīgas reģionā
Term Papers for university53
-
Tēmas "Latvijas pilsētas" apguves iespējas 3. klasē
Term Papers for university67
Evaluated! -
Interaktīvo metožu nozīme pedagoģiskajā procesā ģeogrāfijas stundās pamatskolā
Term Papers for university60