Secinājumi un priekšlikumi
Risinot darba ievadā formulētos uzdevumus, autore darba gaitā ir sasniegusi darbā izvirzīto mērķi. Ir noskaidroti uzņēmumu apvienošanās iemesli, stratēģijas, analizētas uzņēmumu apvienošanās tendences Latvijā laika periodā no 2002.gad līdz 2008.gadam un nākotnē, noteikti galvenie faktori, kas ietekmē uzņēmumu apvienošanos.
Galvenie secinājumi, kuri ir radušies darba gaitā:
1. Latvijas Republikas normatīvajos aktos un zinātniskajā literatūrā uzņēmumu apvienošanās termini tiek aplūkoti virspusēji, salīdzinot ar ārvalstu literatūrā sniegto izklāstu, kas skaidrojams ar neilgo uzņēmumu apvienošanās darījumu attīstību Latvijā.
2. Veiksmīga apvienošanās darījuma priekšnosacījumi ir izstrādāta stratēģija, aprēķināts sinerģijas efekts, apzināti riski, izplānota apvienoto uzņēmumu integrācijas procedūra, informēti un motivēti darbinieki.
3. Analizējot uzņēmumu vērtēšanas metodes, jāsecina, ka piemērotākā vērtēšanas metode ir ieņēmumu diskontēšanas metode, jo uzņēmuma vērtības noteikšanā, tiek ietverti vairāki uzņēmumu vērtību ietekmējošie faktori, piemēram, finanšu, piegādātāju, ieņēmumu stabilitātes, nozares riski u.c.
4. Latvijā galvenais apvienošanās iemesls ir maksātnespējas un likvidācijas novēršana, tirgus pozīciju saglabāšana jeb izdzīvošanas mehānisms, retāk uzņēmuma stratēģisks mērķis saimnieciskās darbības uzlabošanai, pilnveidošanai. Šādas apvienošanas parasti veic mazie uzņēmumi.
5. Latvijas tirgum raksturīga horizontālā apvienošanās. Šāda stratēģija tradicionāli ir raksturīga tajās nozarēs, kurās pietiekami augsta konkurence un sācis veidoties kāds nozares līderis.
6. Izvērtējot uzņēmumu apvienošanās darījumus pa nozarēm, jāatzīmē, ka aktīvākie notikumi risinās finanšu sektorā, būvniecībā, pārtikas nozarē, informāciju tehnoloģiju jomā un degvielas mazumtirdzniecībā.
7. Uzņēmumu apvienošanos negatīvi ietekmē valsts mainīgā politika apvienošanās kontroles jomā. Apvienošanās ziņojumu iesniegšanas kritēriji Konkurences padomē 2008.gadā ir mainīti divas reizes, kas liek secināt, ka valstī nav izstrādāta stratēģija konkurences tiesībās. Konkurences likuma nosacījumi par tirgus dalībnieku apvienošanos nenodrošina konkurences „caurspīdīgumu” un kontroli. Kritēriji, kuriem izpildoties ir jāiesniedz ziņojums par apvienošanos Konkurences padomei, nav atbilstoši Latvijas uzņēmumu apjomiem. Operatīvu uzņēmumu apvienošanos kavē ziņojumu par apvienošanos izvērtēšanu termiņš, kurš var ilgt līdz pat četriem mēnešiem.
8. Uzņēmumu apvienošanās efektivitāti ietekmē valsts ekonomiskā situācija. Krīzes periodā apvienošanās darījumi tiek uzskatīti par īstermiņa glābšanas plānu. Šādi darījumi netiek stratēģiski plānoti, kas kalpo par iemeslu plānoto rezultātu nesasniegšanai.
9. Tā kā Konkurences padome neizvērtē visus apvienošanās darījumus Latvijā un valsts institūcijas neveic statistiku, tad nav pieejama objektīva informācija par apvienošanās darījumu apjomiem un kvalitatīvajiem rādītājiem. Šobrīd ir pieejama tikai finanšu konsultantu kompāniju veiktā statistika, kura ir apkopota pamatojoties uz Latvijas mediju un citu nepilnīgu avotu informāciju.
Balstoties uz secinājumiem ir izstrādāti priekšlikumi:
1. Lai atbalstītu uzņēmumu apvienošanās darījumus, it sevišķi ekonomiskās lejupslīdes laikā, ir jāattīsta valsts līdzfinansēti riska kapitāla fondi. Valsts dalība ir nepieciešama, lai tā dalītu iespējamos riskus ar privātajiem fondiem. Tā kā valsts politikai ir tieša ietekme uz ekonomisko situāciju, tad tai ir jāuzņemas zināma atbildība par esošajiem procesiem Latvijas ekonomikā.
2. Darba autore iesaka potenciālajiem apvienošanās dalībniekiem, pirms darījuma slēgšanas noteikt uzņēmumu vērtību, izmantojot ieņēmumu diskontēšanas metodi. Šī metode atšķirībā no citām (aktīvu un tirgus datu salīdzināšanas) metodēm sniedz visobjektīvāko informāciju par uzņēmuma vērtību mainīgās ekonomikas apstākļos un situācijās, kad uzņēmumi atrodas izaugsmes stadijā. Vērtības noteikšanā ņem vērā turpmākās darbības iespējamā riska apjomu, kuru aprēķina, izvērtējot dažādus faktorus, piemēram, nozares un finanšu risks.
…
