Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1) Diemžēl lielākā daļa iedzīvotāju informāciju šai jautājumā iegūst no plašsaziņas līdzekļiem, kas to bieži atspoguļo nepilnīgi un izkropļoti. Ja ir pieejama gatava informācija skaitļos (pabalstu daudzums, bezdarbnieku skaits, pabalstu lielums) rodas kritiska attieksme pret valsts pārvaldi par nepareizu budžeta sadali, bet reti kurš aizdomājas par to, kāpēc budžets ir tāds kāds ir, kāpēc tiek aprēķināti tik mazi pabalsti un sniegti tik nelieli atvieglojumi.
2) Pie pašreizējā VSAOI sadalījuma, saskaņā ar kuru darba devējs minētās iemaksas veic trīskārt lielākā apjomā, nekā tās tiek ieturētas no darbinieka, kaut visus labumus saņem darba ņēmējs, un, ņemot vērā, ka ikviens uzņēmējs vēlas samazināt savus izdevumus, darba devēji bieži, pārkāpjot likumu, piedāvā maksāt tā saucamās „aplokšņu algas”. Par cik daudziem darba ņēmējiem dažādu iemeslu dēļ (vecums, izglītības vai pieredzes trūkums) ir grūtības atrast darbu, viņi, baidoties zaudēt esošo darbu, piekrīt nosacījumiem, galvenokārt nemaz neanalizējot šāda „priekšlikuma” sekas.
3) Salīdzinot dažādas VSAOI likmes un to sadalījumu starp DD un DŅ Latvijā un dažādās ES valstīs, var secināt, ka mums ir pārāk lielas (pat uz 45%) nodokļu likme, ļoti atšķirīgs sadalījums strap DD un DŅ (citās ES valstīs sadalījums ir gandrīz uz pusēm). Latvijas valdībai ir grūti pieskaņoties ES normām, mainīt sociālās apdrošināšanas sistēmu valstī ātri un bez grūtībām, lai to uzlabotu (analizējot izmaiņas 2011 gadam nodokļu likmes ir palielinātas un pabalstu apmēri iz samazināti)
4) Sabiedrības struktūras ievērojamās izmaiņas (palielinājās bezdarbnieku skaits; negatīvs migrācijas saldo; negatīvs dabiskais pieaugums; nesabalansēta demogrāfiskā slodze), kuras noteikti negatīvi ietekmēs valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas normālai funkcionēšanai kopumā. Disbalansa iemesls bieži vien ir pašu iedzīvotāju rīcība, kuri neaizdomājas par savas rīcibam sekām (piemēram tādam, ka izbraukšanas no valsti strādāt citur, pieļaušana nedeklarētajiem ienākumiem, vēl1ešana dzemdēt tikai vienu bērnu ģimenē un tm.l)
Priekšlikumi:
1) Autors piedāvaā pielikt vairāk pūļu, lai izplatītu informāciju minētajā jomā pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam: vajadzētu rīkot reklāmas akcijas, izvietot reklāmu populārākajās interneta lapās, citos plašsaziņas līdzekļos, rīkot bezmaksas seminārus, sniedzot koncentrētu, uzskatāmu informāciju par šo tēmu. Piemerām, līdzīga ļoti labi pasniegta informācija par šo tematu pašlaik ir izvietota valsts darba inspekcijas lapā (www.vdi.gov.lv) (filmiņas, informatīvie materiāli), bet demžēl mazs cilvēku skaits regulāri apmeklē šo saitu.
2) Situācijas risināšanai ar VSAOI sadalījumu starp DŅ un DD, tiek piedāvāts to izmainīt, piemēram, 15 % no DD un 15.07% no DŅ, nevis 24.09% no DD un 9% DN, kā pašlaik, kas samazinātu darba devēju izdevumus, maksājot par darba ņēmēju gūstamajiem labumiem. Pēc piedāvātajiem autora aprēķiniem, tādas izmaiņas sadalījumā sakumā samazinās budžeta mēneša ienākumus mazākais uz 4.2% (bet ir iespēja, ka zaudējumi būs lielāki), bet tomēr pec autora domām un izanalizētiem anketēšanas rezultātiem tādas izmaiņas pozitīvi ietekmēs nodokļa maksātāja attieksmi pret likumdošanu, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt un iespējami palielināt nodoļa maksātāja skaitu, kā arī samazināt nedeklarētus ienākumus.
3) Nepieciešams rūpīgāk iedziļināties ekonomiskajā vēsturē: izanalizēt sociālās apdrošināšanas sistēmas (tās attīstības posmos, etapus) sociāli labāk attīstītākajās ES valstīs, lai pēc iespējas pielietot iegūtās zināšanas - izdarītu pareizus soļus un pakāpeniski uzlabot Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu ar citu pieredzes palīdzību,
4) Jāizstrādā visas iespējāmās valsts programmas, projekti, kas stimulētu jaunatni strādāt Latvijā (piemēram, nodokļa atvieglojumus jaunatnei). Tieši jaunā paaudze nepieciešama sabiedrības attīstībai nākotnē, sociālās apdrošināšanas sistēmas normālai funkcionēšanai. Tikai pastāvot normālam sociālajam līdzsavaram valstī var notikt normāla attīstība.
…
