SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Gastronomiskais tūrisms ir jauns piedāvājums tūrisma nozarē, kas kļūst ar vien populārāks Latvijā. Tā mērķis ir iesaistīt tūristus, rosināt tūristus piedalīties, baudīt, nogaršot un pagatavot ēdienus, attīstīt „slow food” kustību, gardēžu tūrismu, inovatīvo gastronomiju, radošo tūrismu, kā arī veicināt nacionālo ēdienu gatavošanu un pasniegšanu mūsdienīgā, tūristiem pievilcīgā veidā.
2. Kurzemes reģiona piekraste ir bagāta ar dažādiem zivju produkta veidiem sabiedriskās ēdināšanas piedāvājumā. Te tiek piedāvātas dažādos veidos žāvētas zivis, degustācijas, kā arī darbojas ēdināšanas uzņēmumi, kas savās ēdienkartēs piedāvā zivju produkciju.
3. Zivju produktu pieprasījums ir atkarīgs no gadalaikiem. Vasarā tas ir lielāks pēc žāvētām zivīm, bet ziemā – mazāks un pēc svaigām zivīm. Lai pieprasījums pēc zivju produkcijas būtu vēl lielāks, to nepieciešams aktualizēt dažādos pasākumos - reklamēt un piedāvāt esošo zivju produkcijas klāstu. Tūrisma sezonu būtu jāpagarina, jo tā tūristiem būtu iespēja nobaudīt gardo zivju maltīti. Tūrisma piedāvājumā jāuzsver zivju produkcijas un ēdienu piedāvājums kā vietājā un tradicionālā lieta latviešu virtuvē.
Analizējot zivju produkcijas un ēdienu piedāvājumu tūrismā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē, autore secināja, ka:
4. Kopumā pētījuma teritorijā – 120 km piekrastes - ir tikai 25 uzņēmumi – sabiedriskās ēdināšanas vietas, kur ceļotājiem tiek piedāvāti zivju ēdieni no vietējām (līča piekrastes un tuvumā esošajiem ezeriem) vai Baltijas jūras un okeāna. Neskatoties uz to, ka piekrastes teritorijai raksturīgs sezonāla rakstura tūrisms – no maija vidus līdz septembra beigām, 13 uzņēmumi strādā mazliet ilgāk nekā ir tūrisma sezona.
5. Izvērtējot un apskatot 13 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, viesu namus un viesnīcas Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē no Kolkas līdz Bigauņciemam, zivju ēdieni ēdienkartēs ir nobaudāmi un plaši pieejami: vidēji 10-15 % ēdienkartes piedāvājuma ir zivju ēdieni, taču ir arī piedāvājumi, kur zivju un jūras produktu ēdienu īpatsvars ir 30%, un pētījuma teritorijā ir arī viens zivju restorāns, kurā 70% ēdienu ir no jūras produktiem.
6. Zivju degustācijas tiek piedāvātas tikai divās vietās-kafejnīcā „Būda” Engurē un Rojā „Zvejnieku sētā”, kur tiek piedāvāts nobaudīt vietējās piekrastes zivis, piedalīties pagatavošanas procesā un izbaudīt gala rezultātu - zivju maltīti.
7. Kūpinātas zivis Kolkas-Bigaunciema piejūras piekrastē tiek piedāvātas Ragaciema tirgū un pie individuāliem uzņēmējiem.
8. Vietējie piejūras ciematu iedzīvotāji zivis pagatavo mājās. Dažādus kūpinājumus var nopirkt un nobaudīt pie vietējiem iedzīvotājiem, kā arī dažādus zivju salātus var iegādāties zivju cehos. Svaigās zivis var iegādāties uzreiz no zvejniekiem.
Izanalizējot vēsturnieku un etnogrāfu pētījumus par tradicionālajiem ēdieniem piekrastē, autore secināja, ka:
9. Ikdienā pāsvarā lietoja sālītas, kaltētas un žāvētas zivis. No sālītām zivīm gatavoja zupas, piemēram, sālīta siļķe ar pienu, kā arī zivis cepa uz pannas, iesma vai oglēm. No kaltētām zivīm gatavoja: kaltētu mencu zupu un citu veidu zivju zupas un no žāvētām zivīm vispazīstamākās ir žāvētas butes, luči un zuši.
10. Vietējo iedzīvotāju interviju atbildes par neseno pagatni un šodienu sakrīt ar vēsturnieku un etnogrāfu fiksētajiem ēdieniem. Tradicionālie zivju ēdieni principā piekrastē nav mainījušies vairākus gadsimtu, tikai atšķiras ar to kādas piedevas tiek pieliktas gatavojot zivju ēdienus, piemēram, dažādas mērces un garšvielas.
Pēc Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātu apkopošanas, autore secinājusi, ka:
11. Piekraste ir populārs ceļojuma galamērķis, jo daudzi aptaujātie bijuši pētījuma teritorijā. Visvairāk apmeklējuši šo piejūras piekrasti ir Kurzemē dzīvojošie respondenti (85%), bet vismazāk apmeklējuši ir Latgalē dzīvojošie respondenti (33%).
12. Atpūšoties piekrastē, tūristu svarīga aktivitāte ir arī vietējo zivju produktu iegāde un/vai ēdienu nobaudīšana, jo 56% aptaujātie respondenti zivis ir iecienījuši nobaudīt un iegādāties piejūras ciematos – pie individuālajiem uzņēmējiem, 21% respondenti izvēlējās kafejnīcas, 7% tirgos un citur, bet 3% nobauda un iegādājas zivis gan kafejnīcās, gan tirgos un piejūras ciematos.
13. Aptaujātie respondenti 100% lieto uzturā zivis. Zivis uzturā lieto 57% respondenti vienreiz mēnesī, 28% zivis - vienreiz nedēļā, 8% - vienreiz dienā, bet 7% respondentu zivis uzturā lieto retāk. Savukārt zivju ēdienu lietošanas biežums / intensitāte respondentu vidū norāda, ka reklamējot zivju ēdienus, viens no aspektiem varētu būt fakts, ka zivju ēdieni ir veselīgāki nekā gaļas ēdieni vai arī, ka tie sniedz dzīvībai svarīgas vielas.
14. Iecienītākie ēdieni, kā cepts lasis, kūpinātas butes, kūpināti zuši un rolmopši sakrīt ar tradicionālajiem zivju ēdieniem pēc vēstures literatūras un vietējo iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.
…
