Skolotāja tēls pedagoģiskajā literatūrā un interneta resursos

Skolotāja tēls ir ļoti nozīmīgs bērnu un bērnu vecāku acīs. No tā būs atkarīga arī skolēnu attieksme pret skolotāju, pret skolā un klasē notiekošo. Skola ir sabiedrības spogulis, skolotājs – nozīmīga šī spoguļa daļa. Tā ir profesija, kas visos laikos un visās zemēs ietekmējusi un ietekmē skolēnus. Analizējot skolotāja tēlu, M. Viks (Vick, 2000) un A. Novoa (Novoa, 2000) iesaka ņemt vērā: • dzimumu, • vecumu, • apģērbu, aksesuārus, frizūru, • balss toni (cik skaidri, modulēti, saklausāmi, mierīgi runā skolotājs), • mīmiku, ķermeņa valodu, žestus (smaids, acu kontakts), • atrašanās vietu klases telpā (cik daudz laika stundā skolotājs pavada sēžot, cik tuvu viņš atrodas audzēkņiem), • manieres. Visos laikos skolēni ir vērtējuši skolotājus un aizvien biežāk ir dzirdamas skolēnu runas par to, ka šī skolotāja man nepatīk, bet tā ir labāka, un arī autoram ļoti interesants šķiet jautājums:” Kāds ir laba skolotāja tēls?” Katrs vēstures laikmets līdz mūsdienām saglabājis priekšstatu par ideālu skolotāju. Skolotāja personība iemieso sevī attiecīgā laikmeta sabiedrības akceptētās vērtības un normas. Sabiedrība skolotājā vienmēr ir centusies saskatīt un pat pieprasīt ideālo gan profesionālo iemaņu un personīgo īpašību, gan arī ārējā veidola ziņā. Šī attieksme ir labi saprotama – vai gan citus drīkst mācīt cilvēks, kurš pats nevar kalpot kā paraugs? Tādēļ cienīta skolotāja personības raksturojums daudz pastāsta gan par savu laikmetu, gan tautu, no kuras skolotājs nācis un kuras vidū strādājis.