Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:946806
 
Author:
Evaluation:
Published: 30.11.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Svētku ugunīs mirdzošajā Latvijas Valsts prezidenta rezidencē – Rīgas pilī 1938. gada 18. novembra priekšvakarā pulcējās 1938 viesi, lai svinētu valsts neatkarības divdesmitgadi. Pāri visai valstij skanēja radioviļņu nestā dziesma “Tev mūžam dzīvot, Latvija”, un 2 miljoni Latvijas pilsoņu pierima darba gaitās , veroties nākotnes gaišajās vīzijās.
Bet nākotne izrādījās briesmīga ...


Latviešu tautai ir ļoti sena un slavena pagātne. Sava mūža garajā gaitā tā ir pieredzējusi gan baltas, gan nebaltas dienas. Mūsu vēsture veidojusies cīņā par savas teritorijas saglabāšanu pret lielāko un spēcīgāko kaimiņu spiedienu, tiecoties līdzdarboties Eiropas, īpaši Baltijas jūras reģiona politiskajos un kultūras procesos.
Tieši Latvijas Okupācijas muzejs mums detalizēti un ar plašu vēstures avotu klāstu stāsta par to, kā latviešu tauta 20.gs. pārdzīvojusi divu noziedzīgu totalitāru varu okupācijas. Latvijā, kā arī citur, okupācija saistās ar brīvības zaudēšanu, asiņainām represijām, tautas goda un cieņas pazemošanu, svešu un naidīgu varu kundzību. No pēdējās okupācijas latviešiem izdevās atbrīvoties tikai 20.gs. beigās. Abu okupācijas varu pastrādātie noziegumi un traģiskās sekas Latvijai un latviešiem vēl aizvien nav guvuši pienācīgu novērtējumu pasaules vēsturē.
Latvijas zemi slacījušas simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku asinis un asaras, kalpojot cilvēcei bīstamu politisko režīmu agresīvām imperiālisma ambīcijām un naida pārsātinātām ideoloģijām. Kā Rietumi, tā arī Austrumi allaž ir centušies valdīt pār Baltijas telpu, ignorējot vietējo tautu pamatintereses un nekaunīgi izmantojot šo tautu darba augļus.
Muzejs atgādina mums, kā 20.gs. abas noziedzīgākās totalitārās varas – nacistiskā Vācija un komunistiskā Krievija – ar visaptverošu, brutālu militāru varu, radot un īstenojot savām noziedzīgākajām interesēm izdevīgu ideoloģiju, veikli pakļāva sev, kontrolēja un manipulēja ar miljoniem cilvēku. Hitlers, raugoties caur savas nacistiskās ideoloģijas prizmu, ienaidniekus saskatīja citās rasēs. Staļins darīja to pašu, lūkojoties caur komunistiskās ideoloģijas prizmu, un savu ienaidnieka tēlu radīja, izceldams sabiedrības šķiriskās pretešķības. Pirmais apņēmās iznīcināt “kaitīgās” rases, otrs – darīt to pašu ar šķirām.
Pēdējos gados vēstures literatūrā tiek izteikti dažādi, reizēm pat diametrāli pretēji viedokļi par to, vai ir zinātniski korekti salīdzināt divus režīmus – nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības režīmu. Neiedziļinoties diskusijas būtībā, jāuzsver, ka Latvijas gadījumā salīdzinājums ir neizbēgams kaut vai tāpēc, ka te pastāvēja gan vienas, gan otras okupācijas vara. Abus režīmus vienoja tas, ka tie centās iznīdēt pat atmiņas par Latvijas valsts neatkarības gadiem. Abiem režīmiem Latvija bija vienīgi izejvielu, gatavās produkcijas un darbaspēka resursu avots, kā arī lielgabalu gaļas rezerve PSRS un nacistiskās Vācijas militārajai stiprināšanai. Atšķīrās tikai šo režīmu attieksme pret Latvijas teritoriāli administratīvo organizāciju. Padomju Savienība izveidoja formālu vienību – Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, bet nacistiskās Vācijas vadītāji priekšroku deva PSRS atņemto teritoriju apvienošanai atsevišķā veidojumā, ko nosauca par Ostlandi jeb Austrumzemi.
Rezultātā miljoniem nevainīgu cilvēku tika iznīcināti, spīdzināti un pazemoti – viņiem tika atņemtas tiesības dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Okupētās Baltijas valstis – it sevišķi jau Latviju – abas okupācijas varas lielā mērā izmantoja savu noziegumu veikšanai pret cilvēci. Par nacistu un komunistu izdarītajiem noziegumiem okupētajā Latvijā latvieši nepārtraukti saņēmuši daudzas nepelnītas apsūdzības. Melīgo apsūdzību straume turpina plūst līdz pat mūsu dienām. Diemžēl pagaidām neviens vēl nav mācējis pret mums vērstās nepelnītās apsūdzības patiesībai atbilstoši izskaidrot un atspēkot.
Līdz šim vairāk esam dzirdējuši tikai par vienu holokaustu. Vēsture liecina, ka tādi ir bijuši vairāki, un to sākumi meklējami jau komunistu pārvaldītajā Krievijā. Kā viens no briesmīgākajiem jāmin mākslīgi radītais bads Ukrainā 1930. gadu sākumā, kas toreiz prasīja 6.5 miljonu cilvēku dzīvību. Desmitiem miljonu nevainīgu cilvēku tika nomērdēti lēnā nāvē Gulaga soda nometnēs un cietumos.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1119284
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register