Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:653552
 
Author:
Evaluation:
Published: 30.01.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Jonizējošais starojums un aizsardzība pret to    4
  Drošības normas profesionālajiem apstarojumiem un citām iedzīvotāju kategorijām    4
  Pretradiācijas aizsardzības pasākumu pilnveidošana    5
  Audu un orgānu klasifikācija pēc to radiojutības; mērvienības    6
  Radiācijas fons un tā novērošana Latvijā    7
  Radona gāze    9
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

8. Secinājumi
Jonizējošais starojums ir visapkārt. Tas var būt gan dabisks, gan mākslīgs. No mākslīgā starojuma, kas visbiežāk ir sastopams ārstniecības iestādēs, izsargāties var ar apģērbu, speciālo apģērbu, iekārtām, izmantojot blīva materiāla aizsargsienas.
Valstī ir izstrādāti likumi, kas jāievēro, strādājot ar radiācijas avotiem, tomēr ir vēl nepieciešama pretradiācijas aizsardzības pilnveidošana, lai mazinātu radiācijas ietekmi uz cilvēka veselību.
Radiāciju mēra Grejos - efektīvā starojuma doza, Zīvertos - absorbētā doza un Rentgenos - jonizējošā starojuma iedarbības uz sausu atmosfēras gaisu. Jau 3-5 zīverti liela doza var izraisīt cilvēka nāvi. No audiem un orgāniem visjutīgākais pret radiāciju ir auglis. Ja radiācija iedarbojas uz embriju, var rasties nopietnas slimības, pat kroplības. Vislielāko radiācijas devu var izturēt plaušas un vairogdziedzeris. Gada laikā cilvēks saņem 200 milirentgenus lielu dozu.
Radiācijas fons Latvijā nav ļoti atšķirīgs no Pasaules radiācijas fona. Pie dabiskā pieder ūdens un pārtika, radona gāze, radioaktīvie materiāli un kosmiskais starojums, bet pie mākslīgā – celtniecības materiāli, cigaretes, atomelektrostacijas, kodoldegviela, izmeši un medicīnā izmantotā tehnika.
Novērošanai valstī tiešsaistes režīmā tiek darbinātas 15 automātiskās gamma starojuma monitoringa stacijas. Latvijā radiācijas fons ir 10-15 mikrorentgeni stundā. Tā ir salīdzinoši nepiesārņota, tāpēc lielākie piesārņotāji varētu būt uz Zemes nokritis mākslīgais pavadonis, avārija valsts teritorijā, neatļautu darbību gadījumā ar kodolmateriāliem.
Radons ir gāze bez smaržas, krāsas un garšas. To nevar ieraudzīt vai nogaršot, tāpēc cilvēki par to uzzināja tikai nesen. Radona gāze labi šķīst ūdenī, eļļā, pat dūņās; tā ir smaga gāze – 7,5 reizes smagāka par gaisu. Ja radona saturs augsnē nepārsniedz 5000 Bq/m3, var būvēt mājas un nedomāt par pretradona aizsardzības pasākumiem. Kad radona aktivitāte augsnē sasniedz 5000-10000 Bq/m3, nepieciešama radona aizsardzība.
Radons var iekļūt mājā arī ar pazemes ūdeņiem vai dabas gāzi. Dziļajos horizontos radioaktivitāte vienmēr ir paaugstināta, tāpēc arī ūdens un gāze var būt radioaktīvi. Pirmā telpa, kur ieplūst radons, ir pagrabs. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register