Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
Jonizējošais starojums un aizsardzība pret to | 4 | |
Drošības normas profesionālajiem apstarojumiem un citām iedzīvotāju kategorijām | 4 | |
Pretradiācijas aizsardzības pasākumu pilnveidošana | 5 | |
Audu un orgānu klasifikācija pēc to radiojutības; mērvienības | 6 | |
Radiācijas fons un tā novērošana Latvijā | 7 | |
Radona gāze | 9 | |
Secinājumi | 11 | |
Izmantotā literatūra | 12 |
8. Secinājumi
Jonizējošais starojums ir visapkārt. Tas var būt gan dabisks, gan mākslīgs. No mākslīgā starojuma, kas visbiežāk ir sastopams ārstniecības iestādēs, izsargāties var ar apģērbu, speciālo apģērbu, iekārtām, izmantojot blīva materiāla aizsargsienas.
Valstī ir izstrādāti likumi, kas jāievēro, strādājot ar radiācijas avotiem, tomēr ir vēl nepieciešama pretradiācijas aizsardzības pilnveidošana, lai mazinātu radiācijas ietekmi uz cilvēka veselību.
Radiāciju mēra Grejos - efektīvā starojuma doza, Zīvertos - absorbētā doza un Rentgenos - jonizējošā starojuma iedarbības uz sausu atmosfēras gaisu. Jau 3-5 zīverti liela doza var izraisīt cilvēka nāvi. No audiem un orgāniem visjutīgākais pret radiāciju ir auglis. Ja radiācija iedarbojas uz embriju, var rasties nopietnas slimības, pat kroplības. Vislielāko radiācijas devu var izturēt plaušas un vairogdziedzeris. Gada laikā cilvēks saņem 200 milirentgenus lielu dozu.
Radiācijas fons Latvijā nav ļoti atšķirīgs no Pasaules radiācijas fona. Pie dabiskā pieder ūdens un pārtika, radona gāze, radioaktīvie materiāli un kosmiskais starojums, bet pie mākslīgā – celtniecības materiāli, cigaretes, atomelektrostacijas, kodoldegviela, izmeši un medicīnā izmantotā tehnika.
Novērošanai valstī tiešsaistes režīmā tiek darbinātas 15 automātiskās gamma starojuma monitoringa stacijas. Latvijā radiācijas fons ir 10-15 mikrorentgeni stundā. Tā ir salīdzinoši nepiesārņota, tāpēc lielākie piesārņotāji varētu būt uz Zemes nokritis mākslīgais pavadonis, avārija valsts teritorijā, neatļautu darbību gadījumā ar kodolmateriāliem.
Radons ir gāze bez smaržas, krāsas un garšas. To nevar ieraudzīt vai nogaršot, tāpēc cilvēki par to uzzināja tikai nesen. Radona gāze labi šķīst ūdenī, eļļā, pat dūņās; tā ir smaga gāze – 7,5 reizes smagāka par gaisu. Ja radona saturs augsnē nepārsniedz 5000 Bq/m3, var būvēt mājas un nedomāt par pretradona aizsardzības pasākumiem. Kad radona aktivitāte augsnē sasniedz 5000-10000 Bq/m3, nepieciešama radona aizsardzība.
Radons var iekļūt mājā arī ar pazemes ūdeņiem vai dabas gāzi. Dziļajos horizontos radioaktivitāte vienmēr ir paaugstināta, tāpēc arī ūdens un gāze var būt radioaktīvi. Pirmā telpa, kur ieplūst radons, ir pagrabs. …
Kopš pagājušā gadsimta beigām, kad tika atklāta radiācija, tā uzlaboja tehnoloģijas un tika pielietota aizvien plašāk, ieskaitot elektrības ražošanu, rūpniecību un medicīnu. Radiāciju izstaro objekti, kas paši sairst un šajā procesā izdala vēl papildus enerģiju, kuru arī sauc par radiāciju. Radiācija pastāv un ir pastāvējusi ļoti ilgi. Vēl pirms cilvēks bija radies. Tāpēc izdala dabīgo un mākslīgo radiāciju. Dabīgo radiāciju cilvēki saņem no kosmosa, zemes, saules, augsnes un visa, kas ap to saistīts. Mākslīgos avotus ir radījis pats cilvēks – atomrūpniecībā un pētījumos izmantotie materiāli, atomieroči, medicīnā izmantotās ierīces u.c.
-
Radiācija
Research Papers10 Anatomy, Medicine and Hygiene, Environmental Protection, Physics
- Saules kolektors
- Veselība un vides piesārņojums ģenētiskā skatījumā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Saules kolektors
Research Papers for university4
-
Veselība un vides piesārņojums ģenētiskā skatījumā
Research Papers for university5
Evaluated! -
Gaisa piesārņojums pilsētās
Research Papers for university16
-
Radiaktīvais piesārņojums
Research Papers for university24
-
Radioekoloģija
Research Papers for university13