Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:674902
 
Evaluation:
Published: 20.03.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Atmosfēras piesārņojums    4
  Ūdens resursu piesārņojums    6
  Cilvēka negatīva ietekme uz zemi    8
  Secinājumi    10
  Literatūras avotu saraksts    11
Extract

Atmosfēras piesārņojums

Runājot par atmosfēras piesārņojumu nevar vainot visos grēkos vienīgi cilvēci. Pastāv arī dabiski piesārņojuma avoti: vulkānisms, meža ugunsgrēki, putekļainās vētras, izvējošana u.c. Protams, daži man uzreiz oponēs, ka daba nepiesārņo pati sevi, un cilvēks ir vienīgais piesārņojuma radītājs. Tomēr, vulkāna Kratakau izvirdums 1883.gadā, kad atmosfērā tika izmests 18 m3 pelnu, ka arī vulkāna Katmai izvirdums 1912.gadā, izmetušo 20 m3 irdeno produktu, izsauca saules radiācijas pieplūduma samazinājumu par 10-20%, kas rezumējas gada vidējas gaisa temperatūras samazinājumā par 0,5 C ziemeļu puslodē.
Bet pēdējos gadu desmitos antropogēnie atmosfēras piesārņojuma faktori sāka pārsniegt dabiskos pēc mēroga, iegūstot globālo raksturu. Kaut kur es biju izlasījis sekojošās rindas: “Ja jūs dzīvojāt attīstītā valstī, tad ar varbūtību 2:3 jūs elpojāt ar gaisu, kurš neatbilst standartiem”. Jautājums ir – cik slikts ir tas gaiss? Īstenībā tas ir pietiekami slikts, lai izsaukt 50 tūkstošus priekšlaicīgas nāves katru gadu. Kā arī potenciāli pietiekami slikts, lai izpostīt ekosistēmu un padarīt Zemi par neapdzīvotu.
Manuprāt, visievērojamākā ikdienas gaisa piesārņojuma forma ir smogs, kas veidojas saules staru ietekmē uz ogļūdeņražiem. Cits gaisa piesārņojuma veids ir lietus ar augstu skābes saturu. Atmosfēra satur arī oglekļa dioksīdu, kas spēlē nozīmīgu lomu cilvēka dzīvē, pasargājot zemi no pārkarsējuma. Atmosfēras trūkuma gadījumā zemes virsmas vidēja temperatūra būtu +23 C, bet īstenībā tā ir +15 C. Diemžēl cilvēka saimnieciskā aktivitāte sabojāja oglekļa balansu dabā, kas, pēc vairāku zinātnieku viedokļiem, rada reālu siltumnīcas efekta draudu – klimata pasiltināšanas, nokrišņu daudzuma izmaiņas, ledus kušanu, pasaules okeāna līmeņa paaugstināšanu. Cits ilglaicīgais drauds, pie tam ar nepazīstamajiem ietekmes mērogiem, ir stratosfēras ozona slāņa kļūšana par pārāk plānu. Šīs slānis, kas izceļas ar paaugstināto ozona saturu, aizsarga no lieka ultravioleta Saules starojuma. Daži zinātnieki uzskata, ka ozona slāņa turpmākas iznīcināšanas gadījumā pastiprināsies saules staru aktīva ietekme uz zemes virsmu, palielinot ādas vēža nāves formu rašanas varbūtību.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register