Veģetārisms (latīņu val. Vegetabilis - augu izcelsmes) ir uztura režīms, kura pamatā ir tikai augu izcelsmes produktu lietošana. [4, 120]
Ar veģetāru uzturu uzņem daudz mazāk tauku, daudz šķiedrvielu, bet akarotīna un vitamīnu, tāpēc patlaban uzskata, ka tas samazina sirds un asinsvadu slimību risku, žultsakmeņu veidošanās biežumu, aptaukošanos un audzēju attīstību, jo īpaši risku saslimt ar resnās zarnas vēzi. [4, 122]
Veģetārisma pamatojums vienmēr ir bijis vairāk vai mazāk saistīts ar kādu reliģisku virzienu – hinduismu, budismu, musulmaņu un kristiešu sektām, arī dažādu Austrumu tautu kultūras un ēšanas tradīciju ietekmi. Tas ir emocionāls, subjektīvs, poētisks, filozofisks, nevis zinātniski objektīvs uztura režīms. [2, 184]
Uzturvielas veģetārā uzturā:
Olbaltumvielu deficīta daudzveidīgā veģetāriešu un vegānu uzturā parasti nav. Olbaltumi jeb proteīni būtiskākā dzīvo organismu sastāvdaļa, tos veido apmēram 20 aminoskābes. Parasti astoņas no tām ir neaizstājamas jeb svarīgās aminoskābes, kuras organismā nevar sintezēties, tāpēc tās obligāti jāuzņem ar uzturu, savukārt pārējās cilvēka organismā veidojas no neaizstājamajām aminoskābēm. Augos atrodas visas neaizstājamās aminoskābes. Cilvēks pietiekamu daudzumu olbaltumvielu, tajā skaitā visas neaizstājamās aminoskābes, bez problēmām var uzņemt ar augu valsts produktiem, nelietojot dzīvnieku izcelsmes produktus.
Enerģiju ar uzturu veģetārieši, kopumā ņemot, uzņem nedaudz mazāk nekā visēdāji.
Kalcija galvenais avots uzturā ir piens un piena produkti. Lakto veģetāriešu kalcija daudzums uzturā ir tāds pats vai pat lielāks nekā visēdāju uzturā. Vegānu uzturā kalcija ir mazāk.…
