Secinājumi
Rakstot referātu nācām pie slēdziena, ja vēlamies, lai pēc trīsdesmit gadiem redzētu tīru, maz piesārņotu un skaistu dabu, ir jāapstājas ar bīstamo atkritumu ražošanu, vai vismaz jāsamazina ražošanas apjomi. Uzskatām, ir jāiegulda pētniecībā un izpētē, lai tiktu rasti alternatīvi risinājumi un varianti bīstamo atkritumu ražošanai.
Lai Latvijā un ārvalstīs šī problēma tiktu risināta un aizsargāta vide šī problēma ir jārisina, jāliek uzsvars uz atkritumi savākšanu un otrreizējo pārstrādi. Daudz cilvēki kurn: «Kāpēc nav 3 vai 4 konteineri, kā ārvalstīs, kur iedzīvotājs pats šķiro savus atkritumus?». Konteinerus protams, jau var izvietot, katram taras veidam savu, un pievienot vēl vienu konteineru, kurā varētu «tikt vaļā» no bīstamajiem atkritumiem, bet kas iegūst no tā, ja pēc tam visu četru konteineru saturs tiek izbērts vienā kaudzē. Ir vietas Latvijā, kur šī problēma ir atrisināta, un bīstamie atkritumi, tiek speciāli šķiroti, un pēc tam tiek sadedzināti, nosūti uz otrreizējo pārstrādi vai izmantots jebkurš cits veids, kādi ir aprakstīti referātā.
Atbalstam, bīstamo atkritumu pārstrādi, kuras rezultātā netiek piesārņota daba, un tas nākotnē nedarīs ļaunumu. Viens no šiem veidiem ir droša apglabāšana poligonos, kur nederīgie atkritumi nonāk. Protams, no visiem atkritumu pārstrādes veidiem nav ideāls, un katram ir kaut kas labs un slikts, ir jāveic izvērtēšana, un jāpieturas pie veidiem, kuri videi draudzīgāki, kaut gan izmaksas ir lielākas.
Daudz bīstami atkritumi mums ir atstāti mantojumā no Padomju Savienības, jo toreiz vides aizsardzība nebija prioritāra un ražošana bija balstīta uz kvantitāti, daudz neuzsverot kvalitāti.
Rakstot darbu uzzinājām daudz jaunas informācijas par ikdienā apkārtesošajiem draudiem – bīstamajiem atkritumiem. Ja vēlamies dzīvot tīrā vidē pašiem ir jāsāk domāt par nākotni jau šodien, nevis kad jau būs par vēlu.
…
