Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:170551
 
Evaluation:
Published: 14.05.2014.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 23 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācija    2
  Annotation    3
  Ievads    5
  Terminu skaidrojums    6
1.  Literatūras apskats    7
1.1.  Radiācija un radioaktīvā starojuma veidi    7
1.2.  Piesārņojumu izraisošās vielas    8
1.3.  Radiācijas rašanās avoti    10
1.4.  Radiācijas mērvienības    12
1.5.  Cilvēkam galēji pieļaujamās apstarojuma devas    13
2.  Materiāli un metodes    15
2.1.  Radiācijas monitoringa raksturojums Latvijā    16
2.2.  Novērojumu parametri    18
2.3.  Matemātiskās datu apstrādes metodes    19
3.  Pētījuma rezultāti    20
3.1.  Dienas vidējo radiācijas līmeņu analīze    20
3.2.  Dienas maksimālo radiācijas līmeņu analīze    21
3.3.  Radiācijas līmeņa pārsniegšanas gadījumi    23
3.4.  Radiācijas līmeņu mainības tendences no 2010. līdz 2014.gadam    24
3.5.  Latvijā monitoringa stacijās novēroto radiācijas līmeņu salīdzinājums    30
3.6.  Radiācijas līmeņi Ziemeļeiropā    32
  Secinājumi    35
  Literatūras saraksts    36
Extract

Secinājumi
1. Latvijas teritorijā darbojas 15 monitoringa stacijas ,kas ir izvietotas, lai vienmērīgi tiktu aptverta visa Latvijas teritorija, kā arī izvēlētas vietas ar potenciālu radioaktivitātes bīstamību.
2. Radioaktīvā elementa cēzija-137 izotopa koncentrācija Baltijas jūras nogulumiežos sasniedz līdz pat 50 000 bakleru uz kvadrātmetru, šāda koncentrācija atstāj nopietnu ietekmi uz gaisu, ūdeni, floru un faunu, kas atrodas jūrā.
3. Efektīvās radiācijas dozas pamatlimits iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 1mSv gadā. Visaugstākais vidējais novērotais radiācijas līmenis tika konstatēts Ventspilī – 136 nSv/h, kas gada laikā sasniedz 1.19 mSv un pārsniedz gada ieteicamo devu (1mSv) par 19%.
4. Vismazākais vidējais radiācijas līmenis novērots Balvos - 60 nSv/h. Gadā vidējais radiācijas līmenis sasniedz 0.53 mSv, kas ir aptuveni tikai puse no pieļaujamās gada devas (1 mSv).
5. Pie Baltijas jūras esošajās monitoringa stacijās ir novēroti augstāki radiācijas līmeņi nekā valsts centrālajā daļā, kam par iemeslu varētu būt Baltijas jūras augstais piesārņojuma līmenis. Helsinku Komisijas (HELCOM) zinātnieki no Somijas ir konstatējuši, ka Baltijas jūra ir radioaktīvākā jūra pasaulē.
6. Izmantojot Manna-Kendela testu, tika konstatēts, ka vislielākais radiācijas līmeņu palielinājums ir novērots Madonā un Ventspilī, vislielākais radiācijas līmeņu samazinājums ir novērots Valmierā un Balvos laika periodā no 2010 – 2014.gadam.
7. Apskatot radiācijas līmeņu mainību 4 gadu ilgā periodā, tika novērota sezonāla tendence. Radiācijas līmeņi pieaug novembrī un decembrī un strauji samazinās janvārī un februārī.
8. Jo ģeogrāfiski tuvāk atrodas monitoringa stacijas, jo iegūtie dati un radiācijas līmeņu atšķiribas samazinās.
9. Izmantojot dispersiju analīzi tika noskaidrots, ka lielākajā daļa monitoringa staciju vidējie radiācijas līmeņi ir atšķirīgi. Tika noskaidrots, ka Liepājā un Daugavpils AGM monitoringa stacijā radiācijas līmeņi ir vienādi (112 nSv/h), kā arī Salacgrīvas un Valmieras monitoringa stacijās tika iegūti vienādi vidējie radiācijas līmeņi (106 nSv/h).

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1339186
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register