Divdesmitā gadsimta otrajā pusē cilvēku saimnieciskās darbības ietekmē strauji degradējas vide un pamatoti pieaug sabiedrības bažas par savas pastāvēšanas iespējām nākotnē.
1996. gada oktobrī Saltsjobādenē, netālu no Stokholmas, pulcējās Baltijas valstu vides ministri, lai sāktu veidot plānu sadarbībai, kā 21. gadsimtā nodrošināt sabiedrības kvalitatīvas un ilgtspējīgas eksistences iespējas šajā reģionā. Pēc 1992. gada Riodežaneiro pamatdokumenta “Agenda 21” parauga šīs Baltijas jūras reģiona darbības kārtību 21. gadsimtam nosauca par “Agenda 21 for Baltic Sea Region” jeb “Baltic 21”.
Koalīcija par tīru Baltiju (angliskais saīsinājums CCB) jau izsenis ir iestājusies par neatliekamu nepieciešamību aizsākt jaunu, visaptverošu un saskaņotu politiku visu sarežģīto vides un attīstības jautājumu risināšanā Baltijas jūras reģionā. Reģiona nevalstiskās vides organizācijas, kuras pārstāv Koalīcija par tīru Baltiju, izklāsta nevaldības organizāciju uzskatus par reģiona pārmaiņām un iepazīstina ar pamatprincipiem un ieteikumiem, kuri jālieto, lai nodrošinātu visa Baltijas jūras reģiona ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību. Šo principu ieviešana dzīvē prasīs ne tikai politisku drosmi, bet arī plašāku savstarpējo sadarbību un sabiedrības atbalstu. Nevar apstiprināt tikai nedaudz «zaļāku» ekonomiskās politikas versiju, nepieciešama pilnīgi jauna ētika, dzīvesveids, attieksme un paradumi. Sevišķa uzmanība jāvelta tam, lai efektīvi mainītos paradumi, dzīvesveids un vērtību sistēma. Lai radītu un virzītu spēkus ilgtspējības nodrošināšanā, noteikti jāmaina galvenie attiecīgo rietumvalstu - Dānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas, kā ari Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas iedzīvotāju ražošanas un patēriņa veidi.…
