Atkritumu apsaimniekošana Latvijā, to apsaimniekošanas vēsture

Mikrobioloģiskais un parazītiskais piesārņojums izplatās ar vēja, infiltrāta (šķidruma, kas veidojas atkritumu izgāztuvēs), insektu, grauzēju un arī cilvēku darbību no vietām, kur atrodas atkritumi. Grauzēju infekcijas — trakumsērga, trihinelloze u.c. Akūtas zarnu infekcijas — inficēšanās ar pārtiku. Brūču infekcijas — nekontrolēta iedzīvotāju iekļūšana izgāztuvēs. (4.)
Piesārņojums var nokļūt cilvēka organismā lietojot pārtikā ūdeni no akām, lietojot pārtikā piesārņotu virszemes ūdeni vai tajā peldoties, ieelpojot piesārņotās augsnes putekļus un ādai kontaktējoties ar piesārņoto augsni, lietojot pārtikā piesārņotā augsnē augušus augus, lietojot pārtikā putnus, zivis un dzīvniekus, kas ir uzņēmuši barību piesārņotā vidē. (Skatīt Pielikumu Nr.2.)

SECINĀJUMI
1. Pareizi izvēlēts iepakojums jebkurā rūpniecības nozarē ietaupa resursus
2. Efektīva atkritumu apsaimniekošana samazina kaitējumu videi.
3. Apsaimniekojot atkritumus, tiek ekonomēti resursi.
4. Atkritumus iedala: bīstamajos atkritumos, ražošanas atkritumos, sadzīves atkritumos.
5. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020. gadam ir ļoti nozīmīgs, pēc tā nosaka atkritumu apsaimniekošanas sasniedzamos rezultātus.
6. Atkritumi ir tikpat veci kā cilvēce, taču mūsdienu sabiedrība nav tāda, ka senās civilizācijas, tehnoloģijas progresa rezultātā, mūsdienu cilvēks ir kļuvis par “ārā metēju sabiedrību” nepārdomātu resursu izlietotāju.
7. No veselības un aizsardzības viedokļa, atkritumi pēc iespējas ātrāk jāapsaimnieko, jo atkritumos var savairoties arī patogēnās jeb slimības izraisošās baktērijas.
8. Daļa PET pārstrādes rūpnīcu produkcijas tiek eksportēta

…